Ita Cērmane: Esam atbildīgi par tiem, kurus pieradinām
Ita Cērmane, žurnāliste
Pavisam nesen ne tikai Liepāju, bet atļaušos teikt, ka visu Latviju pāršalca ziņa: ugunsdzēsēji glābēji mūsu pilsētā steidza uz kādu pagalmu, kur kāds subjekts no nesen dzimušiem kaķēniem bija mēģinājis atbrīvoties, noslīcinot mazos pagalmā esošajā tualetē. Diemžēl ugunsdzēsēju pūles bija veltas – kaķīši, kaut no mēslu bedres izcelti un nogādāti patversmē, neizdzīvoja.
Savukārt pavasarī netālu no Liepājas, tepat Kapsēdē, bija gadījums, kad vīrietis, kā stāsta notikušā aculiecinieki, ugunskurā dzīvu sadedzināja pieaugušu kaķi.
Pēc abiem šiem gadījumiem raisījušās aktīvas iedzīvotāju diskusijas. Vārda vistiešākajā nozīmē sabiedrība šādos gadījumos šķeļas divās nometnēs ar krasi atšķirīgiem viedokļiem.
Pēc kaķēnu bēdīgā gala pēc nonākšanas tualetes bedrē viena daļa ļaužu nosodīja vīrieti, kurš mazās dzīvās radībiņas atejas bedrē bija iemetis. Savukārt otrai sabiedrības daļai satraukumu radīja tas, ka uz nelaimes vietu bija izsaukti ugunsdzēsēji glābēji. Viņuprāt, tādējādi tiek tērēti ugunsdzēsēju resursi.
Te gribas atgādināt, ka diemžēl Latvijā nav speciāla dienesta, kas vajadzības gadījumā steidz glābt nelaimē nonākušus dzīvniekus. Un tādēļ varam tikai paldies teikt ugunsdzēsējiem, kuri neatsaka palīdzību, ja no šahtas, akas vai pat atejas bedres jāizceļ tur iekritis dzīvnieks…
Savukārt pēc baisā notikuma Kapsēdē daļa komentētāju aizbildināja vīrieti, norādot, ka kaķis taču bijis nopietni slims klaiņojošs dzīvnieks ar savainotu kāju.
Un tad??? Neplānoti atskrējuši kaķēni vai kucēni, slims vai savainots dzīvnieks – tas nav iemesls, lai šīs dzīvības dzēstu barbariskā veidā!!!
Jā, arī man nācies būt situācijā, kad mājdzīvnieks ir ļoti slims un arī veterinārārsts kā vienīgo izeju, lai izbeigtu dzīvās radības mokas, iesaka iemidzināšanu… Bet to var izdarīt civilizēti!!!
Savukārt tiem, kuri gatavojas gādāt mājdzīvnieku, vēlos atgādināt frāzi no Sent Ekziperī grāmatas ”Mazais princis”, ko Lapsa teica Mazajam princim: Mēs esam atbildīgi par tiem, ko pieradinām.
Par visiem. Mazo kaķīti, suni, kāmīti un kanārijputniņu. Dzīvnieks nav lieta, ko varēs nolikt stūrī, lai tā netraucē. Tā ir dzīva radība, kura nemitīgi – dienu no dienas – prasīs rūpes un mīlestību. Turklāt nevis mēnešiem, bet gadiem!
Tādēļ pirms mājās ievest mīļdzīvnieku, svērt un vētīt vajag pamatīgi. Visus aspektus – gan plusus, gan arī mīnusus. Lai no bērnu pieprasītā pūkainā kaķēniņa, kurš izaudzis par brangu runci, nav jāatbrīvojas, to izliekot uz ielas un tādējādi paplašinot klaiņojošo dzīvnieku pulku! Lai nav, aizbildinoties ar naudas trūkumu kaķenes sterilizācijai, jāslīcina vai konteinerā jāmet kaķēni!