Pirmkārt jāsaka, ka tas ir nepārtraukts process. Rūpes par ugunsdrošību daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās ir SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” (LNA) ikdienas darbs.

Pamatojoties uz Ministru kabineta (MK) 2016. gada 19. aprīļa noteikumiem Nr.238 “Ugunsdrošības noteikumi”, kas stājās spēkā 2016. gada 1. septembrī, LNA veic vairākas aktivitātes.

Ikvienas LNA pārvaldīšanā esošās mājas dzīvokļu īpašnieki ir iepazīstināti ar “Ugunsdrošības instrukciju daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, īrniekiem, nomniekiem un iedzīvotājiem”.

Tajā detalizēti atrunāti dzīvokļu īpašnieku, īrnieku un nomnieku pienākumi, piemēram, nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku; nekavējoties evakuēties, pamanot ugunsgrēku vai atskanot ugunsgrēka trauksmes signālam; ziņot par to VUGD, zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, nosaucot ugunsgrēka izcelšanās adresi vai vietu un ziņotāja vārdu, uzvārdu, kā arī sniedzot pieprasīto papildu informāciju par ugunsgrēku u.c.

Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotāji informēti par aizliegumu smēķēt dzīvojamās ēkas koplietošanas telpās, par to, ka dabīgās ventilācijas kanālam nedrīkst pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtu, ja telpā izvietots gāzes aparāts un nav ventilācijas, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā un noplūdušās gāzes novadīšanu ārpus ēkas. Arī par to, ka dzīvoklī jāuzstāda ugunsgrēka detektors, kas reaģē uz dūmiem.

Vairākās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, piemēram, ēkās Atmodas bulvārī, dūmu detektori uzstādīti arī kāpņu telpās.

Iedzīvotājiem ir pienākums rūpēties ne vien par sava dzīvokļa, bet arī dzīvojamās mājas palīgtelpu un koplietošanas telpu ugunsdrošību.

Šī iemesla dēļ LNA namu pārziņi regulāri apseko ēkas un kontrolē, lai nebūtu ierobežota piekļuve mājas lūkām, ārējām kāpnēm, koplietošanas lodžijām un balkoniem, lai koplietošanas telpās – kāpņu telpās, pagrabos un bēniņos – netiktu glabāti degtspējīgi materiāli, piemēram, vecas mēbeles, iekārtas, atkritumi u.c.

Tāpat tiek kontrolēts, lai piebrauktuves pie daudzdzīvokļu mājām un ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietām būtu pieejamas operatīvo dienestu transportlīdzekļu piekļūšanai.

Pārvaldnieks, piesaistot speciālistus, nodrošina daudzdzīvokļu mājas koplietošanas telpu elektroinstalācijas (tai skaitā zemējuma un zibensaizsardzības ierīces) pārbaudi reizi 10 gados. Bet elektroinstalāciju, kas netiek ekspluatēta (nav pieslēgta pastāvīgam elektroenerģijas spriegumam), demontē būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Regulāri tiek veikta apkures iekārtas, dūmvadu un ventilācijas kanālu tehniskā stāvokļa pārbaude un tīrīšana.

Savukārt iedzīvotājiem regulāri tiek atgādināts par iekārtu ekspluatācijas noteikumiem.

Ēkās ar cietā kurināmā apkures ierīcēm pirms sezonas jāveic dūmvadu tīrīšana, kas ir svarīgākais priekšnoteikums cilvēku drošībai un ilgam apkures ierīču kalpošanas laikam.

Iedzīvotājiem, kuri siltumu savos mājokļos nodrošina, kurinot krāsnis, īpaša uzmanība jāpievērš ugunsdrošībai – sākot ar regulāru dūmvadu un krāšņu tīrīšanu, skursteņu tehniskā stāvokļa pārbaudēm un beidzot ar drošas kurināmā uzglabāšanas vietas ierīkošanu.

Lai izvairītos no iespējamas ugunsnelaimes un nodrošinātu nepieciešamo siltumu mājokļos, tos apkurinot ar malkas, gāzes vai cita veida apkures ierīci, vismaz reizi piecos gados attiecīgam jomas speciālistam jāapseko dūmvadu, dūmeju un dūmkanālu tehniskais stāvoklis.

Sodrēji no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem jāiztīra pirms apkures sezonas sākuma un vismaz vienu reizi apkures sezonā. Ilgdedzes krāsnīm un apkures katliem tīrīšana jāveic vismaz divas reizes sezonā.

Tāpat iedzīvotāji ir informēti, ka par ugunsdrošības instrukcijas prasību neievērošanu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki, īrnieki, nomnieki var tikt saukti pie disciplinārās, administratīvās vai kriminālās atbildības atkarībā no pārkāpumu seku lieluma saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Ita Cērmane, SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” pārstāve