Lai popularizētu operatīvos dienestus, 9.oktobrī tika
organizēta valsts pārvaldes struktūru Atvērto durvju diena. Tās ietvaros visā
Latvijā interesentiem durvis vēra ne tikai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienests (VUGD), aicinot ikvienu interesentu nākt ciemos uz ugunsdzēsēju depo
un iepazīt ugunsdzēsēju glābēju darbu, bet arī Robežsardze, Neatliekamās
medicīniskās palīdzības dienests un pat
Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Pie glābēju rīkotajām Atvērto durvju dienām liepājnieki jau
pieraduši. Tās notiek divas reizes gadā un īpašs prieks par iespēju ciemoties
pie ugunsdzēsējiem un izpētīt viņu ekipējumu ir bērniem. Jaunajai paaudzei ir
ļoti interesanti tuvāk iepazīt policijas darbu, sevišķi – ekspertu ekipējumu un
darba specifiku. Tāpat sajūsma sit augstu vilni, tiekoties ar kinologiem un
viņu četrkājainajiem audzēkņiem.

Bet kas patiesībā ir Atvērto durvju dienu būtība? Vai tikai
interesanti pavadītās pāris stundas? Nebūt nē! Atvērto durvju diena ir iespēja izzināt
operatīvos dienestus no ķēķa puses. Un tas paplašina redzesloku ne tikai
jaunajai paaudzei, bet arī pieaugušajiem.

Esam pieraduši redzēt un dzirdēt, kā operatīvo dienestu
transportlīdzekļi, sirēnām kaucot un bākugunīm mirgojot, traucas pa pilsētu.
Kāds noelšas: atkal kaut kas noticis. Tuvāk gan ar šiem dienestiem pašiem mums
nākas saskarties, kad esam nonākuši nelaimē un nepieciešama šo dienestu
palīdzība – steidzami nepieciešams mediķis, izcēlusies ugunsnelaime un
tamlīdzīgi.

Bieži šādās situācijās ļaudis dusmojas, ka, viņuprāt,
operatīvie dienesti ierodas nepietiekami ātri un nepietiekami operatīvi sniedz
palīdzību. No vienas puses tas ir saprotams, krīzes situācijā laiks velkas kā
gliemezis un cilvēkam šķiet, ka pāris minūtes izstiepušās stundu garumā. Bet
ticiet man: glābēji, saņēmuši izsaukumu, ”gumiju nestiepj”! Ir vērts redzēt kā,
piemēram, ugunsdzēsēji, atskanot trauksmei, lec savos smagajos zābakos un
traucas uz izsaukuma vietu!

Tādēļ Atvērto durvju diena operatīvajos dienestos ir
lieliska iespēja gan savām acīm redzēt un iepazīt glābēju ekipējumu, gan iegūt
informāciju par viņu darba specifiku.

Gadiem strādājot ar šiem dienestiem, labi esmu iepazinusi,
ka ne ugunsdzēsēju, ne Ātrās palīdzības mediķu darbs nebūt nav medus maize. Tas
ir ļoti, ļoti stresains un grūts. Turklāt, ņemot vērā samaksu, ko par savu
darbu saņem glābēji, var tikai apbrīnot cilvēkus, kuri šajos dienestos strādā.
Tas ir viņu sirdsdarbs, jo bez aicinājuma šos pienākumus pildīt nevar! Cilvēkus
jāglābj un ar stihijām jācīnās jebkuros laika apstākļos. Turklāt ugunsdzēsēji
to dara ar vairāku desmitu kilogramu ekipējumu.

Cepure jānoņem operatīvo transportlīdzekļu vadītāju priekšā!
Protams, kā to paredz satiksmes noteikumi, operatīvajam transportam ar
ieslēgtām bākugunīm un sirēnām, ir priekšroka. Bet vai visi satiksmes
dalībnieki šo nosacījumu respektē? Nebūt nē! Ik pa laikam ir gadījumi, kad
operatīvais transports netiek palaists. Tādēļ speciālā transporta vadītājam ne
tikai pēc iespējas ātrāk jāsasniedz mērķis, bet arī jāspēj reaģēt ekstremālās
situācijās. Tostarp sabremzēt 18 tonnu smago ugunsdzēsēju auto, ja tam priekšā
izbrauc kāds pārlieku skaļas mūzikas cienītājs vai izskrien bērns…

Otrs Atvērto durvju dienas mērķis ir radīt par šo dienestu
darbu interesi jaunajai paaudzei – audzināt jauno maiņu. Glābēji un mediķi, kā
ikvienas profesijas pārstāvji noveco, arī viņiem reiz būs nepieciešama jaunā
maiņa. Un ir patiesi sirdi sildoši ar pāris gadu intervālu, piemēram, pie
glābējiem, nu jau formā, sastapt puisi, kurš pirms vairākiem gadiem Atvērto
durvju dienā sastapts apmeklētāju rindās.