Milzu ažiotāžu sabiedrībā raisa notikums ceturtdien kādā Rīgas skolā, kur Pašvaldības policijas darbiniekam nežēlīgi uzbruka pusaudzis alkohola reibumā.

Nevēloties pielietot fizisku spēku pret nepilngadīgo, policists mēģinājis jaunieti noturēt tā, lai viņš ieturētu distanci no policista, taču tas skolēnu saniknojis vēl vairāk, un viņš, kā redzams sociālajos tīklos publiskotajā video, atkārtoti uzbruka policistam. Tikmēr citi audzēkņi, tā vietā, lai skolas biedru apturētu un savaldītu, uz notiekošo noskatījās, gavilējot. Un filmēja noziedzīgās darbības. Cietušais kārtības sargs hospitalizēts. Savukārt aizdomās par uzbrukumu varas pārstāvim aizturēts 15 gadus vecs pusaudzis, kurš aizturēšanas brīdī bija vairāk nekā vienas promiles alkohola reibumā. 

Sociālajos tīklos virmo līdzcilvēku kaislības. Vieni uzskata, ka šāda situācija var izveidoties, jo policijā nestrādā ”īsti vīri”. Savukārt citi pauž viedokli, ka tās ir sekas visatļautībai daļas jauniešu vidū – jaunā paaudze ārkārtīgi labi zina savas tiesības, bet pienākumus ignorē.

Es esmu vienisprātis ar pēdējiem. Divarpus gadus nostrādāju Pašvaldības policijā, līdz ar ko zinu ne vien šīs struktūras virtuvi, bet arī noteikumus, ko kārtības sargam nav atļauts pārkāpt.

Nav būtiski, vai policijas darbinieks ir jauns puisis labā sportiskā formā, sieviete vai kungs cienījamos gados. Nepilngadīgas personas fiziski aizskart policijas darbiniekam nav atļauts! Tieši, kā nule notikušajā incidentā rīkojās kārtības sargs.

Jā, mūsu pilsētā līdz šim tik kliedzošu gadījumu nav bijis. Taču arī Liepājā pusaudži, jaunieši un pat bērni šauj pār strīpu, izmantojot savas tiesības, bet aizmirstot par pienākumiem un atbildību.

Kā apliecinājums tam ir stacionārā pēdējā laikā aizvien biežāk nonākušie jaunieši, kuri cietuši no skolas biedru vardarbības. Atgādināšu, ka pavisam nesen Liepājas reģionālajā slimnīcā tika nogādāts zēns, kuram skolasbiedrs bija nodarījis miesas bojājumus. Un mediķi neslēpj, ka tas ir tikai ”viens no” gadījumiem.

Daži lasītāji pauž izbrīnu: kur tik agresīvi subjekti rodas? Vai tas nav audzināšanas rezultāts? Skolā, ģimenē… Jau pirmajā klasē audzēknis var rupji pasūtīt skolotāju uz poda. Bet tētis vēl aizstāv: tas taču nevarot būt…

Bērni mācās ātri, zibenīgi apgūst to, kas viņiem izdevīgs. Piemērs nav tālu jāmeklē. Kāda sieviete no skolas sagaida savu meitu otrklasnieci, kura klasesbiedrenes jaku tīšām sasmērējusi ar tinti. Kad skuķis uz mātes aizrādījumiem sāk brūķēt lielu muti, sieviete neiztur un ar plaukstu iešauj pa meitenes smaguma centru. Un kā domājat, kas notiek? Seko paziņojums no skuķa: ”Māte, tu apjēdz, ko dari? Es tūdaļ ziņošu bērnu tiesību aizsargiem!” Tā, lūk!

Vai vēl labāks gadījums. Puišeli, kuram tikko palikuši gadi trīs, pieskata vecmāmiņa. Nesaņēmis pirms pusdienām paģērētos saldumus, mazais reketieris uzmeklē birstes kātu un ar to pēkšņi sāk zvetēt omītei, kura tobrīd virtuvē mizo kartupeļus, pa muguru… 

Vakarā, kad šī situācija tiek izrunāta ar puišeļa māti, tā visu noklausās vienā mierā: dēliņš taču vēl esot mazs… Un omītei, kura berzē sāpošo muguru, nekas cits neatliek, kā piekrist: ”Viņš taču tikai bērniņš…”

Bērniņi, kuri jau no mazotnes perfekti apgūst prasmes izmantot savas tiesības pilnā apmērā, bet no pienākumiem izvairīties. Un kad sasniegts pusaudžu vecums, rokas plāta gan paši vecāki, gan pedagogi, kuri ir bezspēcīgi. Savukārt vienaudži, kuriem no mazotnes jau nav iemācīts, ka par savu rīcību arī jāatbild, par šādu ”ērglēnu” izdarībām gavilē – viņiem tas šķiet varoņdarbs…

Manā skatījumā akmens metams arī izglītības iestāžu dārziņā. Ļoti bieži incidenti, ja vien tie nav pārāk kliedzoši un par tiem neziņo medicīnas iestādes un policija, tiek notušēti, noklusēti, informācija par tiem ārpus skolas sienām netiek izpausta.

Protams, tas taču grauj skolas prestižu, ja mācību iestādē var notikt kas tāds! Sevi cienošas ģimenes apsvērs iespēju, vai šādu mācību iestādi izvēlēties savām atvasēm. Bet šā brīža spēles noteikumi izglītības jomā taču paredz, ka nauda seko skolēnam, līdz ar ko skolēnu skaits katrā mācību iestādē ir ļoti būtisks…

Tādēļ varbūt tomēr labāk neklusēt? Ne vecākiem, kuri vairs nespēj tikt galā ar savām atvasēm, ne pedagogiem. Neticu, ka pirms incidenta Rīgas skolā neviens nepamanīja, ka 15 gadus vecais jauneklis nav skaidrā prātā!

Lai vēl pēc laika žurnālistiem nav jāraksta, ka kāds neadekvātā stāvoklī esošs nepilngadīgais mācību iestādē ārdās ar ieroci, kā to ik pa laikam dzirdam ziņās par Ameriku, par ko nevaram vien beigt šausmināties!