Kādvakar biju lieciniece situācijai, kad tirpas pārskrēja.
Braucu pa Kaiju ielu, lai nogrieztos uz Tramvaja tiltu, kad pēkšņi pirms manis
braucošajai automašīnai priekšā no žoga aizsega kā raķete izlidoja
riteņbraucējs – jauns vīrietis. Nepiebremzējis un nepārliecinājies par sava
manevra drošību, velosipēdists iztraucās uz brauktuves tieši automašīnai
priekšā. Šoferis, lai izvairītos no sadursmes, rāva stūri pa kreisi. Strauji
bremzēja arī velosipēdists, kā rezultātā apkrita ar visu divriteni. Pirms
autobraucējs paspēja izkāpt no mašīnas, lai apjautātos, vai riteņbraucējs
krītot nav guvis traumas, jaunais vīrietis, acīmredzot, sakaunējies par
neveiklo situāciju, kurā paša vainas dēļ bija iekļuvis, zibenīgi uzlēca kājās,
paķēra velosipēdu un aizsteidzās.

Šis nav vienīgais gadījums, kad pārgalvīgi velosipēdisti, kā
arī citi satiksmes dalībnieki, izraisa avārijas situācijas. Kā ik pavasari,
autobraukšanu atsākuši tā saucamie ”svētdienas braucēji” – vadītāji, kuri pie
stūres sēžas tikai vasaras sezonā. Braukšana bez ieslēgtām gaismām, pagrieziena
nerādīšana vai pat pretējā pagrieziena ieslēgšana u.c. Būtu smieklīgi, ja
nebūtu bīstami. Vai tiešām šie braucēji neapjēdz, ka viņu stūrēšanas maniere
traucē pārējiem satiksmes dalībniekiem? Arī gājēji bieži uzvedas kā no ziemas
miega modušies – slāj pāri ielai, neskatoties ne pa labi, ne pa kreisi. Pa
kādam tantukam pat nekautrējas dūri pavicināt. Tāpat velosipēdisti nereti
izturas tā, it kā būtu ”pasaules nabas”. Vien lielākajā daļā gadījumu, tāpat kā
minētajā Kaiju ielā, pateicoties autovadītāju labām reakcijas spējām, no
nelaimēm izdodas izvairīties.

Vai nebūtu pienācis brīdis atlicināt laiku, lai pārskatītu
satiksmes noteikumus? Tajos melns uz balta rakstīts, ka Latvijā satiksmē
transportlīdzeklim jāpiedalās ar ieslēgtām gaismām un pagrieziena rādītājs
jāieslēdz pirms ikviena nogriešanās vai apdzīšanas manevra. Turklāt tas jādara
savlaikus!

Satiksmes noteikumu grāmatiņu pāršķirstīt būtu nepieciešams
ne tikai šoferīšiem, jo šie noteikumi attiecas ne tikai uz autobraucējiem, bet
arī uz velosipēdistiem un gājējiem, jo arī viņi, kaut vai brauktuvi šķērsojot,
ir satiksmes dalībnieki. Vai tiešām grūti, pirms pēkšņi izkāpt uz gājēju
pārejas, pārliecināties, vai automašīnas vadītājs tevi redz, vai viņš paspēs
transportlīdzekli apstādināt? Vai noteikti nepieciešams, velkot bērnu aiz
rokas, izlekt braucošām mašīnām priekšā uz ielas, piemēram, Lielā ielā iepretim
viesnīcai ”Līva”, ja turpat netālu ir gājēju pārejas?

Runājot par velosipēdistiem, jāpiekrīt CSDD Liepājas nodaļas
priekšniekam Arnim Jekstem, kurš divriteņoto braucamrīku vadītājus pavasarī
pielīdzina mušām, kas, tikko modušās, ir mazliet apreibušas. Dažs labs, uzkāpis
uz velosipēda, sevi iedomājas esam Dieva tā kunga vietā: braucot pa ietvi,
signalizē, lai gājēji viņam dod ceļu; gājēju pārejas izmanto treka vietā,
nenokāpjot no braucamā.

Velobraucēji, atļaušos pievienoties A.Jekstes atgādinājumam.
Velosipēdists drīkst braukt pa ietvi, BET NETRAUCĒJOT GĀJĒJIEM. Velobraucējs,
nenokāpjot no divriteņa, drīkst šķērsot TIKAI REGULĒJAMAS gājēju pārejas,
turklāt ātrumā, kas nav lielāks par gājēju pārvietošanās ātrumu. Savukārt
neregulējamas gājēju pārejas ar velosipēdu nedrīkst izmantot braukšus. Šķērsojot
ielu pa neregulējamu gājēju pāreju, velosipēda vadītājam JĀNOKĀPJ no braucamā!

Pati būdama autobraucēja, esmu novērojusi, cik krasi
atšķiras vienkārši gājēji no gājējiem, kuriem kabatā ir vadītāja apliecība. Mīļie
satiksmes dalībnieki (VISI!), nu neesiet slinki un apgūstiet kaut elementārākos
satiksmes noteikumus, lai satiksmes dalībnieku vidū valdītu cieņpilna attieksme
citam pret citu!

Runājot par satiksmes noteikumiem, to ievērošanu un gājēju
pārejām, no prāta neiziet jaunizbūvētais luksofors Brīvības ielā iepretim
tirdzniecības centra ”Rietumu centrs” ieejai. Tāpat kā vairums apklaušināto
autobraucēju, joprojām nesaprotu, kādēļ gājēju pāreja bija jāpārceļ tālāk no
krustojuma. Piekrītu, ka pa neregulējamu pāreju gājējiem šķērsot ielu, kurai ir
vairāk par divām joslām, nav droši. Taču vai aizbildināšanās, ka pilnībā
regulējama krustojuma izveide Brīvības un Esperanto ielā pilsētai bijusi par
dārgu, nav pārspīlēta?

Protams, neesmu eksperts, taču, piekrītiet man, autobraucējiem,
kas vēlēsies izstūrēt uz Brīvības ielas no Esperanto ielas, šī vieta būs
vīstākās ”žurku lamatas”. Proti, pirms regulējamās gājēju pārejas apturētie
spēkrati nobloķēs krustojumu.

Turklāt ne tikai mani, bet lielu daļu šoferus māc bažas, ka
jaunā kārtība – pāreja Brīvības un Esperanto ielas krustojumā tiek likvidēta,
bet ielas malās uzstādītas barjeras – šo krustojumu darīs nevis drošāku, bet
bīstamāku. Būs daļa gājēju, kuri, piemēram, no ”Statoil” uz ”Freibi” nevēlēsies
iet ar līkumu pa jauno pāreju un pa paradumam šķērsos Brīvības ielu krustojumā,
rāpjoties pāri barjerām. Cik nenākas noskatīties šādus šķēršļu joslas
pārvarētājus, piemēram, Kr.Valdemāra ielā, Rīgas ielā u.c.