Svētdien, 13.maijā, kalendārā ieraksts: Mātes diena. Tieši laikā, lai sarūpētu košu buķeti un to pasniegtu ne vien māmiņām, vecmāmiņām un vecvecmāmiņām, bet arī māsām, draudzenēm u.c. daiļā dzimuma pārstāvēm, kuras jau kļuvušas par māmiņām.

Un kurai sievietei gan sirdi nesasildīs ziedi! Vai tā viena roze, pļavā saplūktu gaiļpiešu vai pat pieneņu pušķītis, vai arī rožu klēpis vai krāšņs ziedošais augs podiņā. Ziedu nekad nebūs par daudz! Un ja vēl tie saņemti no sirdij tuviem cilvēkiem.

Tiesa, ir sievietes, kuras noraidoši izturas pret grieztajiem ziediem. Man, piemēram, ir paziņa, kura neslēpj, ka nevēlas saņemt grieztos ziedus. Viņa sakās labāk priecājamies par augošajiem – gan uz palodzes, gan pļavā un dārzā.

Taču tas būtu tikai pašsaprotami, ja mēs zinātu, kādi ir mūsu mīļo cilvēku iecienītākie ziedi un augi un tieši tos arī censtos sarūpēt. Kaut vai mūžzaļu augu, kaut kaktusu!

Ik pavasari, kad tuvojas Mātes diena, manī uzvirmo pretrunīgas domas un sajūtas. Arī šogad, kad ārā teju vai vasara – saule silda un dabā viss plaukst un smaržo. Mātes dienu ir svarīgi atcerēties, taču, manuprāt, nepelnīti noniecināts tiek 8.marts – sieviešu diena.

Varam jau, protams, aizbildināties, ka tie bija padomju režīma svētki, ka mums tādi nav vajadzīgi, lamāt šo dienu par tuplīšu un apdzērušos vīriešu dienu utt. Bet tad kādēļ nekurnam, kad mūsu svinamo dienu sarakstā ienāk Valentīna diena un Helovīns? Tie taču arī nav mūsu nacionālie svētki.

Lieta tāda, ka diemžēl ne visām sievietēm lemts kļūt par māmiņām. Iemesli tam var būt dažādi un, ticiet man, vairums sieviešu, kurām nav bērnu, to dziļi pārdzīvo. Kaut arī, iespējams, uzlikušas vienaldzības masku un sabiedrībai neizrāda savu sāpi, tomēr sevī to nes.

Sevišķi vēl jaunākos gados, kad draudzenēm un klasesbiedrenēm ģimenes kļūst kuplākas, kad galvenās sarunas ir par un ap bērniem un viņu vajadzībām. Ne viena vien sirdsdraudzeņu draudzība pajūk… Un jo sāpīgāk, ja apkārtējie – ne vien kaimiņu tantes, bet arī radinieki, ik pa brīdim uzplēš brūci, klaušinot: kāpēc tev vēl nav bērnu…

Manuprāt, ne viss vecais ir slikts un izskaužams. Kāpēc lai mierīgi līdzās pastāvēt nevarētu divas dienas, kad suminām sievietes – Mātes diena un 8.marts? Māmiņas tiks suminātas divreiz gadā, bet būs arī diena, kad ziedus saņems un sievišķīgas jutīsies tās, kurām vēl nav vai nevar būt atvašu – jaunas meitenes un dāmas cienījamos gados, kurām Dieviņš nav lēmis laimi būt mātēm.