Vasaras un rudens sezonā biežāk sastopamā ādas slimība, kura pārnesta no dzīvnieka, ir tā dēvētā kailēde jeb mikrosporija. Atliek vien noglāstīt slimības skartu dzīvnieku – suni, kaķi, mājas sesku vai kāmīti –, un jau tuvāko 4–5 dienu laikā uz ādas var sākt veidoties sārts plankums, kas palielinās izmērā.

Plankums centrā ir bāls un veido gredzenu, reizēm rodas iekaisums un āda šajā zonā sāk zvīņoties. Ne vienmēr, bet dažkārt šie izsitumi var izraisīt niezi un diskomfortu.

Ja sākumā gredzenveida plankums ir viens, ar laiku uz ādas var parādīties arī citi, bet, ja mikrosporija būs nokļuvusi galvas matainajā daļā, iespējama perēkļveida matu izkrišana un galvas ādas zvīņošanās.

Lielākoties ar dzīvnieku pārnēsātām sēnīšu infekcijām inficējas bērni, kuriem āda ir jutīga un tās aizsargbarjera vēl nav nostiprinājusies.

Pieaugušie ar mikrosporiju slimo retāk, īpaši piesardzīgiem jābūt tiem, kuriem ir hroniskas slimības vai novājināta imūnsistēma.

Pamanot mikrosporijas pazīmes, – nekādas pašārstēšanās, bet ar steigu jādodas pie dermatologa.

Lielākoties, kad nevainīgas rotaļas laikā pašu mājās vai ārpus tās kaķis ieskrāpē vai iekož, ierasts, ka brūce sadzīst un izzūd pāris dienu laikā, un tai pat nepievēršam īpašu uzmanību.

Reizēm pēc nedēļas vai pusotras cilvēkam sāk veidoties veselības problēmas: paaugstinās temperatūra, drudzis, vieta, kur dzīvnieks ieskrāpējis, sāk strutot, palielinās un var būt sāpīgi limfmezgli. Tā notiek, ja uz kaķa nagiem atradies slimības ierosinātājs.

Ja tiek novēroti minētie simptomi, nepieciešams uzsākt antibakteriālu terapiju.

Inficēties ar parazītiem nav nekāda māksla tad, ja mājās ir suns vai kaķis, kuram ir iespēja doties āra pastaigās.

Tāpēc mājdzīvniekus iesaka attārpot vienu līdz divas reizes gadā.

Parazītu veidu ir daudz, bet galvenās grupas ir vienšūņi (amēbas, lamblijas, trihomonas), ektoparazīti (utis, kašķa ērcīte) un tārpi (cērmes, spaļi, lenteņi).

Visbiežāk cilvēks inficējas ar tārpiem, piemēram, ēdot nemazgātus dārzeņus, kas auguši augsnē, kurā mājdzīvnieks atstājis parazītu oliņas.

Par parazītiem visbiežāk liecina vēdera izejas traucējumi (caureja, aizcietējumi, nieze anālajā rajonā), slikta dūša un vemšana, svara zudums, vēdera sāpes.

Ivanda Krastiņa, “Apotheka” farmaceite

Uzziņai

Lai mīlestība pret dzīvniekiem nerada vilšanos

Pēc jebkuras kontaktēšanās ar dzīvnieku jānomazgā rokas ar ūdeni un ziepēm. Roku mazgāšana ir labākais profilaktiskais līdzeklis, lai izvairītos no inficēšanās ar zarnu parazītiem.

Jāpievērš rūpīga uzmanību mājdzīvnieku veselībai un vizuālajam izskatam – vai tā kažoks ir veselīgs un spožs, vai apmatojums atsevišķos laukumos neizkrīt. Ja tiek novērotas slimības pazīmes, jākonsultējas ar veterinārārstu par tālākiem ārstēšanas soļiem, lai infekciju neizplatītu citiem dzīvniekiem un cilvēkiem.

Dārzeņi, ogas un augļi pirms lietošanas uzturā vienmēr ir rūpīgi jānomazgā.

Pirms un pēc tualetes apmeklējuma obligāti jānomazgā rokas.

Regulāri jāattārpo mājdzīvnieki ar veterinārajās klīnikās vai aptiekās nopērkamajiem medikamentiem.

Ja kādam ģimenes loceklim atklāti zarnu parazīti, pārējiem arī ir ieteicams veikt analīzes, lai izslēgtu infekcijas risku un noskaidrotu, vai ir nepieciešama ārstēšana.