Svarīgākais – ja taupām, tad ar saprātu! Nevajadzētu aizmirst arī par mums nepieciešamo siltumu telpās gan darba vietās, gan mājās.

Daudzi cilvēki ir pieraduši, ka viņu dzīvokļos temperatūra ir no 21 līdz 23 grādiem, taču patiesībā pilnīgi normāla komforta temperatūra, kas būtu pieņemama vairumam, ir 18–19 grādi, kas nerada nekādas sekas uz cilvēka veselību.

Lai šī temperatūra šķistu pieņemama, svarīgi ir pie tās pierast – krasas pārejas no vienas temperatūras uzreiz nevajadzētu taisīt, bet pakāpeniski jāpāriet līdz zemākajai pieļaujamajai. Ir higiēnas vadlīnijas un prasības, kas nosaka nepieciešamo un pieļaujamo minimālo temperatūru telpās, tās vajadzētu ievērot.

Liela problēma attiecībā uz siltumu telpās, ko neapzināmies, bet ko vajadzētu saprast – ko mēs katrā telpā darām.

Piemēram, darba vietā ir kāda telpa, kur fiziski jāstrādā, līdz ar to siltumu paši sev un telpai saražojam. Dzīvojamā istabā ir vajadzīgi 18–19 grādi, bet virtuvē cilvēks uzturas un darbojas, tiek arī radīts siltums no ierīcēm, tāpēc tur var būt vēsāks.

Ja ir kāda telpa, kur mēs kaut ko darām, kustamies, tad temperatūra konkrētajā telpā var būt zemāka un nav nepieciešams domāt, kā telpu papildus apsildīt visu laiku.

Bet ko darīt, kad vienam karsti, bet otram atkal auksti?

Jāatceras, ka kāds noteikti nebūs laimīgs 18 grādos, citam atkal nepatiks 23 grādi. Ir jāpielāgojas. To var darīt ar atbilstošu ģērbšanos un draudzīgu, kompromisos balstītu sarunu.

Lielākais bieds attiecībā uz atbilstošas ūdens temperatūras neievērošanu ir leģionellas baktērija, kas ir tā dēvētāsleģionāru slimības izraisītāja. Legionella mīl vidēju temperatūru – no 45 līdz 65 grādiem, kad tā ūdens sistēmā var vairoties. Lai tā nevairotos, pastāvīgi un regulāri ūdens sistēmā jāuzsilda virs 65 grādiem.

Vienas ģimenes privātmājās un dzīvokļos ar atsevišķu ūdens sildīšanu un ūdens temperatūras regulēšanu šo nosacījumu varētu būt vienkāršāk izpildīt, bet daudzdzīvokļu mājās varētu rasties problēmas.

Privātmājā reizi nedēļā var uzgriezt karstāku temperatūru, lai baktērijas izzustu un nevarētu vairoties, taču daudzdzīvokļu mājās ir risks, ka, cerot ietaupīt, ļaudis turēs zemāku temperatūru.

Tāpēc mans ieteikums būtu saprast, ka leģionāru slimība izraisa smagu pneimoniju jeb plaušu karsoni, kam var būt tālākas sekas, tāpēc pret ūdens temperatūru jāizturas nopietni.

Iespējams, daudzdzīvokļu mājām tas varētu būt izaicinājums, noteikti būs diskusijas, bet jāapzinās, ka “grieziet temperatūru zemāk” var ļoti negatīvi ietekmēt cilvēku veselību.

Vēl gribu atgādināt arī, ka saistībā ar taupību mums, pētniekiem, visvairāk rūp un esam nobažījušies, ka daudzi ziemas sezonā, rūpējoties par siltuma saglabāšanu telpās, aizmirsīs par gaisa kvalitāti un gaisa apmaiņu telpās.

Tas, ko taupības laikā darīs katrs vidējais latvietis – viņš neko nevēdinās, jo “siltumu laist ārā nevajag un nedrīkst!”.

Uzsveru, ka būtu nepieciešams sabalansēti ievērot šo nosacījumu – turēt nedaudz zemāku temperatūru nekā līdz šim, bet svrīgākais ir vēdināt un darīt to pareizi. Īpaši būtiski tas ir saistībā ar gaisa pilienu infekciju izplatību, kuru novēršanā liela loma ir vēdināšanai.

Telpas jāvēdina īsu laiku, kārtīgi atverot logu un ļaujot gaisam apmainīties.

Ivars Vanadziņš, RSU profesors, vides un veselības eksperts

UZZIŅAI

Iekšējā gaisa temperatūra dzīvojamo ēku telpās aukstajā gadalaikā (pie nosacījuma, ja telpas vēdina)

• Dzīvojamā istaba un guļamistaba, virtuve (aprīkota ar elektrisko vai gāzes plīti), publiskas telpas (ja nav īpašu nosacījumu): +18 grādi;
• Vannas istaba: +25 grādi;
• Ēkas koplietošanas vestibils, kāpņu telpa un koridors: +16 grādi.

Pieļaujamā minimālā gaisa temperatūra telpās, kurās uzturas bērni:

• Bērni jaunāki par trim gadiem – vismaz 20 grādi;
• Bērni vecāki par trim gadiem – vismaz 18 grādi;
• Mācību telpās, aktu zālē, tualetē, garderobē, internāta telpās: +18 grādi;
• Sporta zālē: +16 grādi.

Avoti: Latvijas būvnormatīvu LBN 231-15 “Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija” pielikums un Higiēnas prasības pirmsskolas iestādēm un vispārizglītojošām skolām.