Lauku sēta bez putniem – tā es to redzu, ja būs jāpilda noteiktais aizliegums trīs mēnešus nelaist laukā vistas un citus mājputnus. Lauku sēta tāda, kāda tā bijusi līdz šim, vairs nebūs iespējama.

Vistas vēl var kaut kur ieslodzīt, bet pīles un zosis noturēt kūtī, neizlaižot, – sirds no tā lūzt, zinot, ka tie taču ir ūdensputni. Viņi jau šobrīd laužas laukā, jo zina, ka tur viņiem ir notekgrāvis, kurā ir tekošs ūdens, un, lai arī kāds ir sals, tur nav aizsalis. Visi turp skrien tik draudzīgi, tiklīdz durvis ir vaļā. Vistai vēl var pabērt ābolus, kāpostus, pārgrieztu ķirbi, bet līdz ar to beidzas visa tā doma par lauku vistu, kas skraida pa lauku, puķu dārzā lasa sliekas. Pilnīgi viss atkrīt.

Periods no marta līdz jūnijam, kad putnus būs jāiesloga, ir nenormāli garšs. Putns pa ziemu ir novārdzis, tādēļ pavasari ļoti gaida. Mums šī zaļā ziema patika, līdz tagad uznāca kailsals. Pie padsmit grādiem putnam sāk salt kājas, bet vēl aizvakar visi skraidīja ārā.

Manām pīlēm un zosīm ir nožogojums, – viņas neklīst pa visu pasauli, bet ir ar pieeju ūdenstilpei. Nezinu, cik daudz mājputnam “pa taisno” ir satikšanās ar gājputniem. Bet iespēja, protams, ir – atlido meža pīle, gulbis. Neesmu iedziļinājusies putnu gribas specifikā, bet, vai slims putns līdz mums vispār var atlidot?

Ir skumji, ka ir izteikts šāds lēmums. Sāp sirds, jo ziņa praktiski attiecas uz katru lauksaimnieku. Paredzu, ka mazie putnaudzētāji līdz ar to beigs pastāvēt, jo neies jau ķēpāties ar problēmām.

Turklāt, vai tad mums visas problēmas jāņem uz savu galvu un jāatrisina? Acīmredzot, mums vairs nevajag ne skaistās zosis ar sprogainajām spalvām, ne pudeļpīles, kas dēj zaļas olas.

Ja ir aizliegums, tas mums, protams, ir jārespektē, un centīsimies to ievērot. Es esmu Durbē, un prasība ir neapdraudēt lielražotājus. Vienīgos lielražotājus mūsu pusē es zinu, ka ir Nīcā. “Pa taisno” varētu būt, ka esam kādus 40 kilometrus. Varbūt, ka es Durbē varu viņus apdraudēt, neesmu iedziļinājusies par izplatību, karantīnas zonām. Taču kaut ko aizliegt – tas jau ir pats vienkāršākais. Par to, vai šādā veidā varētu izdoties pasargāt putnkopības nozari no iespējamās putnu gripas izplatības, es šaubos. Mēs ļoti labi redzam, kas šobrīd notiek cūkkopībā. 

Iveta Ansone, z/s “Bunči-1” saimniece Durbē