Ceturtdiena, 28. maijs Vilhelms, Vilis

Ivonna Plaude: Nav nekā iedarbīgāka par nepatiesas informācijas atspēkošanu

Ivonna Plaude: Nav nekā iedarbīgāka par nepatiesas informācijas atspēkošanu
Foto: No personīgā arhīva
26.06.2018 12:42

"Kurzemes Vārds"

Interneta portāli, kas izplata viltus ziņas, kļūst aizvien neģēlīgāki. Nesen viens no tiem tiražēja nepatiesu informāciju par to, ka Liepājā atkal pazudis mazs puika, bet uz Rīgas – Liepājas šosejas esot avarējis pilns autobuss ar pasažieriem un 11 cilvēki gājuši bojā. Vairāk nekā 1200 cilvēku ar šo ziņu dalījušies tālāk. 

Jautājums: Vai jāparedz tiesiska atbildība par viltus ziņu izplatīšanu? Tiklīdz pieņem kādu regulējumu, tas vēršas arī pret mums, žurnālistiem, kā, piemēram, mēs to redzam saistībā ar datu drošības regulu. Kurus tad šie ierobežojumi ir skāruši? Uzņēmējus tik daudz, ka viņiem jāmaksā par papīru sakārtošanu! Lielākie cietēji ir žurnālisti, jo viņi nevar pilnvērtīgi veikt savu darbu. Valsts institūcijas darbojas pēc principa – labāk siksnu pievelkam ciešāk nekā kaut kādā veidā nokļūdāmies. Tāpēc man ir bažas par to, ka, uzliekot kaut kādu sodu, tas vispirms tiks pavērsts pret medijiem. Līdz ar to šo jautājumu vajadzētu nopietni pārdomāt.

Taču arī šobrīd likumā ir paredzēts sods par viltus informācijas izplatīšanu. Piemēram, ja tiek traucēts policijas darbs, tad var atrast likuma pantu un administratīvā kārtā vērsties pret šādu ziņu izplatītājiem. Pieļauju, ka gadījumā ar informāciju par it kā pazudušu zēnu vai traģisku avāriju ir runa par klikšķu meklētājiem, kurus saukt pie atbildības nav tik vienkārši. Ja tās ir visprastākās baumas, tad vienīgā efektīvā metode šai cīņai ir tā pati vecā, proti, mums tās ir jāatspēko. Medijs ir tāds kā sabiedrības ziņu dēlis, un mēs nedrīkstam šīs baumas laist ārpus tā. Nav nekā saprātīgāka un iedarbīgāka par nepatiesas informācijas atspēkošanu, un tas arī ir mūsu darbs.

Cita lieta ir par viltus ziņām, kas tiek ģenerētas, lai parādītu, ka mūsu valsts ir neizdevusies, ka tiesībsargi netiek galā utt., eskalējot vienu no hibrīdkara metodēm jeb radot sajūtu, ka mēs te esam nedrošībā. Šāda veida informācijas kontrolēšana, protams, ir drošības iestāžu ziņā. Protams, mēs, mediji, varam ļoti palīdzēt, taču tas ir stāsts par to, ka baumas jāizgaismo ātri, neļaujot tās apspriest pa kaktiem, stūriem un virtuvēm.

Ivonna Plaude, Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja

Distances līgums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz