– Vai, palielinoties satiksmes intensitātei, mainās ceļu remonta plāni?

– Darāmie darbi ir iedalīti vairākas grupās. Viens ir valsts galveno autoceļu tīkla attīstības plāns līdz 2040. gadam. Tapšanas procesā ir reģionālo un vietējo ceļu attīstības plāns, kurā būs prioritārie un sekundārie ceļi, kam jābūt sakārtotiem labā kvalitātē. Tad ir darbi, kas vairāk saistīti ar ceļu uzturēšanu. Primāri finansējums tiks ieguldīts tajos ceļos, kas minēti šajos plānos.

Veicot administratīvi teritoriālo reformu, pašvaldības sadarbībā ar Vides un reģionālās attīstības ministriju ir izveidojušas sarakstu ar ceļiem, kas jāsakārto, un šogad daudzi no tiem jau ir saremontēti.

– Pēdējā laikā mūspusē notikuši vairāki negadījumi, kuros iesaistītas kravas automašīnas. Pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem kļūst aizvien sarežģītāk dalīt ceļu ar fūrēm. Vai ministrija pievērsusi uzmanību šai problēmai?

– Mums Latvijā ir ļoti liels ceļu satiksmes negadījumu skaits. Ja paraugāmies uz statistiku, tad tā ir diezgan bēdīga. Eiropas kontekstā Latvija ir viena no tām valstīm, kurās ir visvairāk ceļu satiksmes negadījumu un avārijās bojāgājušo, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu. Tā ir ļoti liela problēma, un par to tiek domāts arī ceļu attīstības programmā, piemēram, plānojot Rīgas apvedceļa pārbūvi.

Smagākie negadījumi notiek tieši uz šosejām, kur ir liela satiksmes intensitāte.

Viens no izplatītākajiem ceļu satiksmes negadījumu veidiem ir frontāla sadursme, veicot neatļautu apdzīšanu, pārsniedzot ātrumu u.tml.

Protams, tiek meklēti risinājumi, kā to novērst, taču šis nav īstermiņa jautājums. Īstermiņā var īstenot kādu kampaņu, mudināt transportlīdzekļu vadītājus ievērot noteikumus un braukt uzmanīgi, bet ilgtermiņā infrastruktūra jāsakārto tā, lai cilvēkam nerastos vēlme ceļu satiksmes noteikumus pārkāpt.

– Uzņēmums “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) nupat brīdinājis, ka rudenī meža dzīvnieki biežāk uzturas ceļu tuvumā, tāpēc autovadītājiem jāpārvietojas īpaši uzmanīgi. Atsevišķās vietās Latvijā gar ceļiem uzbūvēti dzīvnieku žogi. Vai tos varam gaidīt arī Dienvidkurzemē?

– Konkrētāk par plānotajiem darbiem var pastāstīt uzņēmumā “Latvijas Valsts ceļi”, bet, vērtējot no politikas viedokļa, finansējums mums ir tāds, kāds ir.

Pilotprojektā esam piešķīruši finansējumu, lai ceļu satiksmes drošības uzlabošanai līdzās šosejām izvietotu zvēru atbaidīšanas ierīces, taču LVC konstatēja, ka pagaidām vēlamo rezultātu tas nav devis. Ir jāmeklē citi inovatīvi risinājumi, jo visur gar autoceļiem uzsliet zvēru žogu finansiāli nav iespējams. Ļoti ceru, ka LVC risinājumu atradīs.

– Nākamgad no valsts budžeta reģionālo ceļu būvniecībā paredzēts ieguldīt 57,7 miljonus eiro. Ko dienvidkurzemniekiem gaidīt no šīs naudas?

– Kā jau minēju, mums ir attīstības plāni un redzējums par to, kādam jābūt autoceļu tīklam Latvijā, tai skaitā Kurzemē. Domāju, ka tuvākajā laikā dosimies ar šīm iecerēm iepazīstināt reģionus. Par to, kurus projektus īstenot primāri, kurus sekundāri, sīkāk varēs izklāstīt LVC.

Taču skaidrs, ka reģionālo ceļu tīkla sakārtošanā nauda būs jāiegulda katru gadu. Tas nav vienā gadā īstenojams projekts.

– Nupat izsludināts iepirkums būvprojekta izstrādei velosipēdistu ceļam Liepāja–Nīca. Cik ilgā laikā šis projekts realizējams?

– Veloceļu attīstībai nākamajos gados paredzēts vislielākais finansējums. Esam panākuši vienošanos, ka tiek piešķirts papildu finansējums tieši veloceļu attīstībai.

Projekts par veloceļu Liepāja–Nīca sarakstā ir viens no tiem, kas ir visātrāk īstenojams. Drīzumā ceru tikties ar Dienvidkurzemes novada pašvaldību, lai pārrunātu, kā šo veloceļu nākotnē attīstīt vēl tālāk.

Mana kā ierindas pilsoņa personīgā interese ir, lai šis veloceļš būtu savienots ar Lietuvu. Ja valsts izbūvē veloceļu no Liepājas līdz Nīcai, tad varbūt pašvaldība var nodrošināt, ka velotūristi no Lietuvas var droši tikt līdz Nīcai.