Ar cūku mēri nav labi. Kā zināms, arī kaimiņvalstī situācija
ir slikta. Taču pašreiz notikums Valkas pusē ir vienīgais tik nopietnais
gadījums.

Varbūt jāsaka paldies labiem gariņiem, taču no Latgales zonas
– Krāslavas un Dagdas puses – tālāk šī sērga pagaidām nav izplatījusies. Strādā
ļoti daudz veterinārārstu un citu speciālistu. Pārbaudītas uz šo brīdi ir vairāk
nekā 4400 saimniecības. Tas ir liels skaits. Un ja uz to konstatēti pārdesmit
saslimšanas gadījumi – gan mājdzīvnieki, gan meža dzīvnieki, atliek dziļi
ievilkt elpu un nopūsties. Cerēsim, ka no šīs zonas sērga tālāk neizplatīsies.

Kaut arī es jau vakar Saeimas sēdē teicu, ka man nav simtprocentīgas
garantijas, ka Āfrikas cūku mēra izplatība ir beigusies, ka tā neizies ārā no
teritorijas, kur slimība šobrīd konstatēta.

Gribu piezīmēt, ka galvenais riska faktors sērgas izplatībā
ir tieši cilvēks. Nevis meža cūkas vai citi dzīvnieki, bet tieši cilvēks, kurš
šo slimību pārnēsā. Atļaušos piemēru. Ja viens neapzinīgs mednieks, kas būs
aizbraucis medībās uz Latgali no Liepājas, nepārbaudot šī dzīvnieka gaļu, vai
tā nav inficēta, ieliks 5 kilogramus mugursomā un pa kluso, jo oficiāli izvest
nedrīkst neko, izvedīs šo gaļu uz Liepāju, kuras apkaimē viņam būs saimniecība,
kurās viņš turēs, piemēram, trīs cūkas, pagatavos šo atvesto gaļu, pārpalikumus
iemetīs cūkēdienā, aiznesīs un iedos savām mājas cūkām, ticiet, sērga ir
Liepājā.

Pašreizējā brīdī cūkgaļas tirgu Āfrikas cūku mēris ļoti
būtiski neietekmē. Bet ir, protams, tāda priekšnojauta, ka šis apstāklis varētu
ietekmēt tirgu. Papētījām cūkgaļas cenas Latvijas tirgū, tās izmanījušās par
aptuveni 10 eiro centiem. Bet nevar uzskatīt, ka šīs nebūtiskās cenas izmaiņas
ir cūku mēra dēļ. 10 eiro centi vai 20 eiro centi var nostaigāt arī tikai
tāpēc, ka tirdzniecības vietās ievests vairāk gaļas. Tas nav rādītājs, lai
varētu teikt, ka katastrofāli samazinājusies cūkgaļas cena.

Ja sērga turpinās izplatīties, atbildīgie dienesti rīkosies
tā, kā nosaka biopasākumi. Zemniekiem ir sanāksmes un sapulces. Cūkaudzētājiem –
atsevišķas sapulces par to, kas viņiem jādara. Nu, ja sērga nonāks vēl kādā
fermā, to nodedzinās. Īsi un skaidri.

Domāju, ka nav neviena cūkaudzētāja, kuram šī sfēra ir
bizness, kurš vēl kaut ko nezina. Atļaušos pat teikt, ka cūkaudzētāji jau pirms
sērgas zināja, kādi ir biopasākumi, lai aizsargātu savu fermu no jebkādām šādām
briesmām.

Iespējams, katrs, kas mājās tur vienu cūku, varbūt arī
nezina. Varu izstāstīt kādu gadījumu no Latgales puses. Aizbrauca mūsu
darbinieki, bet cilvēks vispār nerunā latviešu valodā. Viņš neskatās Latvijas
televīziju, jo viņam to nerāda. Viņš nelasa Latvijas presi, jo viņam tādas nav.
Nu, ja ar tādu sastopas un viņam jautā, vai viņš zina, protams, ka viņš nezina.

Tāpēc tagad caur pašvaldībām, caur novadu domēm esam uzdevuši
informēt cilvēkus. Informācija pieejama arī krievu valodā. Zonā, kur konstatēts
cūku mēris, ir apmeklētas visas saimniecības. Simtprocentīgi. Katrā vietā, kur
aizbraucam, ir atstāts papīrs, kur uzrakstīta visa nepieciešamā informācija.
Tādēļ uzskatu, ka cilvēki ir informēti.

Šobrīd konkrēti nevaru pateikt, vai valsts tiešā veidā varēs
palīdzēt cūkaudzētājiem, ja kritīsies cūkgaļas cenas. Taču ir dažādi atbalsta
mehānismi. Arī tagad vērsīsimies Eiropā pēc palīdzības. Taču to gan nevaru
pateikt, vai visiem cūkaudzētājiem gadījumā, ja rīt kristos cūkgaļas cenas,
tiks samaksāts. Tā sakot, es uzvestos nekorekti. Ja šāda situācija būs, varam
vērsties valdībā, un valdība šo jautājumu var izskatīt.

Jautājums par kompensāciju mehānismu gadījumos, kad nācies
likvidēt inficētos dzīvniekus, tiek risināts, kā to paredz normatīvie akti. Tiek
kompensēts, sākot no 2000 eiro par pieaugušu dzīvnieku. Tas notiek, visi
kompensācijas jau saņēmuši.