– Atgādiniet, kāpēc bija vajadzīgs ieviest Latvijā valsts aizsardzības dienestu (VAD)?

– Skaidri redzam, ka, iestājoties militārā uzbrukuma draudiem, kā to piedzīvoja Ukraina, praktiski visiem cilvēkiem ir jādarbojas valsts aizsardzībā. Katram iedzīvotājam ir jāzina, ko kurā brīdī darīt un ko labāk nedarīt.

VAD ir tikai viena no sastāvdaļām visaptverošā valsts aizsardzības koncepcijā, kas paredz arī valsts aizsardzības mācību skolās, kas būs kā obligāts priekšmets, lai mēs nodrošinātu pēc iespējas apmācītāku un gatavāku sabiedrību nākotnē.

– Kā likums par VAD tiks ieviests dzīvē?

– 1. jūlijā plānots iesaukt 300, bet nākamajā gadā – kopā divu iesaukumu laikā – tie varētu būt 500 līdz 600 cilvēki.

Šobrīd uzsāksim rekrutēšanas kampaņu, tāpēc gaidām pieteikumus no Latvijas pilsoņiem – gan vīriešiem, gan sievietēm, kuri grib brīvprātīgi stāties VAD. Paralēli strādāsim pie MK noteikumiem, lai būtu gatavība jau no nākamā gada 1. janvāra iesaukt jauniešus obligātajā dienestā.

Citu valstu pieredze rāda, ka militāro dienestu lielākoties iedzīvotāji pilda brīvprātīgi.

Un tā daļa, kuras trūkst starp valsts plānoto jauniesaucamo skaitu gadā un reālo, patiesībā ir ļoti maza.

– Tātad nav tā, ka tūkstošiem jauniešu būs spiesti pamest visu un doties dienēt? Kāpēc sabiedrībā ir šāds priekšstats? Daudziem atmiņā vēl padomju armija?

– Mums ir bezatbildīgi politiķi, kas biedē sabiedrību. Pēdējo gadu laikā mūsu Nacionālo bruņoto spēku karavīri savu profesionalitāti ir pierādījuši gan Latvijā, gan ārvalstu misijās.

Latvijas karavīrus augstu novērtē arī mūsu starptautiskie partneri.

Šobrīd pavisam noteikti nevar salīdzināt šo VAD ar to parodiju, kas bija padomju laikos.

– Kāpēc dienesta garums ir 11 mēneši?

– Paredzēts, ka dienestam būs divas daļas: 6 mēneši būs apmācība (kareivja pamatkurss un militārās specialitātes kurss) un 5 mēnešus cilvēki jau tiks norīkoti konkrētā vienībā, lielākoties Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē.

– Vai būs atlase? Kam brīvprātīgajam jābūt gatavam?

– Jā, tiks pārbaudīta kandidātu veselība, vai tā atbilst kritērijiem. Un par pamatkritērijiem tiks izmantoti tie paši, kas ir patlaban, stājoties Zemessardzē vai profesionālajā dienestā.

Paralēli tam tiks uzturēta fiziskā forma atbilstošā līmenī, lai cilvēki varētu izpildīt uzdotos pienākumus. Pirmais iesaukums dienestu izies Ādažu militārajā bāzē.

– Ko jaunieši gūs no dienesta sev tīri personīgi?

– Varu minēt savu piemēru. 2014. gadā es iestājos Zemessardzē un pa šiem gadiem esmu iemācījies pat ļoti daudz, tai skaitā arī mainījis domāšanu.

Uzskatu, ka

briedums, ko iegūst, pildot dienestu, jauniešiem palīdzēs būt drošākiem, gatavākiem attīstīt sevī līderību, attīstīt sevī labās lietas, kas palīdz dzīvē nākotnē.

Manuprāt, šie labumi ir krietni vērtīgāki par materiālām lietām.

– Ir paredzēts arī sods, ja kāds gribēs izvairīties no dienesta?

– Sods ir paredzēts par apzinātu darbību, kas jau daudzās citās jomās šobrīd tiek kriminālsodīta. Tomēr mēs nedomājam un nekoncentrējamies uz to, ka būs jāsoda.

Domāju, ka cilvēki ir pietiekami atbildīgi, arī mūsu jaunieši, lai nebūtu pie tā jāķeras. Bet, kā jebkurā citā likumā, kur ir paredzēts pienākums, tur ir arī noteikta atbildība par pienākuma nepildīšanu.

– Tomēr pieļauju, ka daudziem ir bail nezināšanas dēļ, jo VAD ir kas pilnīgi jauns šai paaudzei.

– Jā, tādēļ mūsu uzdevums ir komunicēt ar sabiedrību, skaidrot, ka

VAD ir jābūt arī miera apstākļos. Jo sabiedrībai ir tiesības būt apmācītai.

NATO valstu vienošanās paredz, ka dalībvalstīm pašām ir jādara viss, lai attīstītu savas valsts aizsardzības spējas un spētu pretoties bruņotam uzbrukumam un aizsargāt savus iedzīvotājus. Tā ir daļa no atturēšanas pasākumiem, lai ienaidnieks, kas kādā veidā lūkojas uz mūsu zemi, saprastu, ka šeit labāk nelīst.

Atturēt no iebrukuma ir arī primārais dienesta uzdevums. Mēs nevienu neapdraudam un nevienam negrasāmies uzbrukt. Bet, ja kāds kādreiz nolems lūkoties mūsu virzienā, lai zina, ka ilkņi paliks šeit.

UZZIŅAI

Plānots, ka Latvijā valsts aizsardzības dienesta karavīrs, kas dienestam pieteicies brīvprātīgi, saņems ikmēneša kompensāciju 600 eiro apmērā (vēlāk iesauktajiem kareivjiem plānots maksāt uz pusi mazāk).

Tāpat pēc dienesta beigām izmaksās arī atvaļināšanās kompensāciju 1100 eiro apmērā. Par valsts aizsardzības dienesta karavīru ikmēneša un atvaļināšanās kompensācijas apmēru gala lēmumu pieņems Ministru kabinets.

Latvijā valsts aizsardzības dienestam pakļauti vīrieši vecumā no 18 līdz 27 gadiem. Sievietes var pieteikties brīvprātīgi.

Ir iecere, ka tie, kas būs pieteikušies brīvprātīgi, pēc dienesta varēs studēt par valsts budžeta finansējumu konkrētās augstskolās un programmās, ko apstiprinās valdība.

Valsts aizsardzības dienesta gaita Nacionālo bruņoto spēku vienībās ilgs 11 mēnešus.

Jaunietis var izvēlēties arī dienestu Zemessardzes vienībā. Tādā gadījumā ir jānoslēdz līgums ar Zemessardzi uz vismaz 5 gadiem. Ir iespēja arī apgūt augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka kursu.

Pirmais iesaukums dienestu uzsāks šī gada 1. jūlijā uz brīvprātības pamata, bet no nākamā gada 1. janvāra dienests tiek noteikts kā obligāts. Jāatzīmē, ka arī otrajā iesaukumā sākotnēji Latvijas pilsoņi tiks aicināti iestāties brīvprātīgi. Taču nepieciešamības gadījumā trūkstošo personu skaitu vecumā no 18 līdz 19 gadiem iesauks, nosūtot lēmumu par iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā uz elektronisko adresi vai deklarēto dzīvesvietas adresi, vai izsniegs personīgi.

Brīvprātīgā pieteikšanās valsts aizsardzības dienesta pirmajam iesaukumam notiks līdz 15. maijam. Lai uzzinātu vairāk par pieteikšanos, kandidāti aicināti zvanīt uz tālruni 67072793 vai rakstīt uz e-pastu [email protected]. 

Avots: Aizsardzības ministrija