Jānis Lagzdiņš: Stipriem un nacionāliem aicinu būt visu laiku, nevis demonstrēt plakātisku nacionālismu tikai pirms vēlēšanām
Publiskajā telpā izcēlies strīds par to, vai ir pieņemami sabiedriskajos medijos organizēt Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītas debates krievu valodā. Partiju apvienība “Jaunā vienotība” (JV) un Nacionālā apvienība (NA) nolēmušas šādās priekšvēlēšanu debatēs nepiedalīties. Arī “Apvienotais saraksts” piedalīšoties tikai valsts valodā notiekošajās diskusijās. Vai politiķiem jāuzrunā vēlētāji krieviski?
liepajniekiem.lv
Domāju, ka pilnībā nevaram aizliegt krievu tautības politiķiem vai deputātu kandidātiem tikšanās reizēs uzrunāt vēlētājus krieviski. Tas vienkārši ir nekontrolējami un neiespējami.
Piedalīties debatēs krievu valodā vai atteikties to darīt ir katras partijas izšķiršanās un nostāja.
Ļoti ceru, ka JV un NA pārstāvji gan kā politiķi, gan privātpersonas arī ikdienā būs ar tik stipru mugurkaulu, nevis tikai publiski demonstrēs, ka partijas ir ļoti latviskas, savukārt ikdienā būs pielaidīgas.
Patiesi stipriem un nacionāliem aicinu būt visu laiku, nevis demonstrēt plakātisku nacionālismu tikai pirms vēlēšanām.
Man šķiet, ka ažiotāža par krievu valodas aizliegšanu dažādās jomās ar likumiem tikai liecina par mūsu, latviešu, nevarību.
No vienas puses, daudzi no mums strikti prasa valdībai pieņemt visbargākos noteikumus par valsts valodas lietošanu, bet tajā pašā laikā ar krievu kaimiņiem, darbabiedriem, draugiem, ģimenes locekļiem vai komandas biedriem sportā ārkārtīgi bieži latvieši runā krieviski.
Uzskatu, ka šāda ļoti striktu noteikumu prasība no valsts, policijas un tiesībaizsardzības institūcijām
aizsargāt latviešu valodu formāli, ar likumu, uz papīra, ir liekulība.
Es aicinātu latviešus pašus būt pietiekami pašpārliecinātiem, īstiem latviešiem un ikdienā to pierādīt ar saviem darbabiedriem, draugiem un ģimenes locekļiem, uzsvēršu – bez naida runāt latviešu valodā.
Tādējādi mēs parādīsim, ka esam stipri katrs individuāli, nevis naivi cerēsim, ka valsts mūsu vietā izdarīs visu.
Par krievu valodu sabiedriskajos medijos atbilde ir ļoti vienkārša – ja tā informācija, ko šie mediji pārraida par mūsu visu kopīgo budžeta naudu, sasniedz rezultātu, proti, ir tiešām plašs krievvalodīgo skaits, kas šos raidījumus skatās un klausās, tad esmu par saturu arī krievu valodā.
Taču man ir aizdomas, ka
šo saturu lieto labākajā gadījumā vien neliels procents no Latvijas krievu iedzīvotājiem.
Ja kaut ko darām, arī veidojot radio un televīzijas programmas, tad būtiska ir rezultativitāte. Tā tas ir visur, arī politikā, biznesā un citviet – gūt rezultātu, nevis tēlot un izlikties, ka kaut ko darām.
Jānis Lagzdiņš, ekspolitiķis

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.