Svētdiena, 3. marts Tālavs, Tālis, Marts
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Jānis Rozītis: Mežs nav koku dārzs

Latvijā esot daudz nekoptu mežu, kuros pūst krituši koki, kas izdala CO2. Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis norādījis – ja tos nomainītu uz jaunaudzēm, klimata bilance strauji uzlabotos. Vai tiešām vecie meži ir sliktāki par jaunaudzēm?

Jānis Rozītis: Mežs nav koku dārzs
Foto: no personīgā arhīva
03.11.2023 05:15

liepajniekiem.lv

Intervija ar Pasaules dabas fonda Latvijā direktoru Jāni Rozīti.

Kāds mežs – jauns vai vecs – patērē vairāk skābekļa? Un kurš vairāk rada?

– Skābekli ražo gan jauns, gan vecs mežs. Bet ne jau skābekļa trūkums šobrīd ir problēmu lokā.

Domājot par meža lomu klimata pārmaiņu mazināšanā, nozīmīgs jautājums ir CO2 piesaiste un uzkrāšana meža ekosistēmā.

Nereti dzirdam, ka jauns mežs aktīvi piesaista CO2, bet vecāki meži, turpinot piesaisti, arī uzkrāj oglekli gan biomasā, gan augsnē.

Ne velti globālās klimata diskusijās vecie neskartie meži tiek dēvēti par milzu oglekļa krātuvēm ar izšķirošu nozīmi klimata pārmaiņu ierobežošanā vai, zaudējot tos, – klimata katastrofā.

Izprotot koka pielietojuma nozīmību cilvēka vajadzībām, jautājums ir, kā mēs varam saimniekot mežos un iegūt koksni, darot to klimatam un dabai draudzīgi.

Tas mums jāmācās un jāīsteno dabā.

Intensīvi cērtot kokus, piemēram, kailcirtēs, daļa oglekļa atbrīvojas no augsnes un arī tiek aizvesta no meža ar koksni. Tāpēc ļoti izšķirošs jautājums ir – kas tiek darīts ar izcirsto koksni?

Vai mēs ražojam produktus, kuri ilgi notur oglekli, vai arī tie ir “minūtes” produkti, kuri ātri atgriež oglekli atmosfērā, kā, piemēram, iepakojums, papīrs vai kurināmais.

Vai kokiem ir derīguma termiņš?

– Dabā, protams, nav. Tieši vecie koki, arī koki ar lieliem, sausiem zariem un atmirusī koksne dažādās sadalīšanās pakāpēs ir viens no bioloģiskās daudzveidības stūrakmeņiem mežā.

Tomēr ir atšķirība starp dažādām cilvēku grupām – kā kura uztver, kas ir vecs koks vai vecs mežs. Mežizstrādes uzņēmuma pārstāvim vecs mežs būs 110 gadu audzis priežu mežs, bet dabas ekspertam – 150 gadu vecs.

Mums bioloģiski ir ļoti jauni meži ainavā. Priedes mūžs var būt 400 un vairāk gadu, eglei – 300 gadu, bērzam – 150, apsei – 100 gadu.

Ja lūkojamies uz koksnes saimniecisko lietderību cilvēkam, tad termiņš ir katrai sugai un pat konkrētam kokam cits – vienai eglei 70 gadu, citai 140 vai vairāk; tas atkarīgs no dažādiem apstākļiem.

Vajadzētu uzturēt iespējami dabiskāku meža vidi ar vecāku koku klātbūtni un koku sugu sastāva dažādošanu,

sekojot jau konkrētā kvadrātmetrā augšanas apstākļiem un arī koku sugu savstarpējai saderībai.

Noteikti nevajag izslēgt koku stādīšanu, bet izmantot arī dabisko kociņu ieaugšanu un sastāva veidošanas iespējas.

Tas nozīmē, ka mums mežs būtu jāuztver kā ekosistēma, nevis resurss.

– Mežs primāri uztverams par ekosistēmu. Ja esi lēmuma pieņēmējs mežā, tad tev tas jāizprot kā dabas sistēma, līdztekus iegūstot naudu un citus labumus no meža ar tādām metodēm, lai saglabātu dabas daudzveidību.

Šobrīd Latvijā vērojama virzība prom no meža – ar centieniem pieradināt to, veidojot par koku dārziem.

Tāda rīcība būs fundamentāla kļūda ilgtermiņā gan no sociālā, gan dabas viedokļa.

Šodienas vieglprātīgi un vienpusēji pieņemto lēmumu par ciršanas caurmēra samazinājumiem, veco mežu pastiprinātu ciršanu, meža apsaimniekošanas intensifikāciju sekas redzēsim pēc vairākām desmitgadēm.

Meža apsaimniekošana vai zemes pārvaldība nekādi nedrīkst degradēt meža ekosistēmas. Tas nav pieļaujams uz dabas daudzveidības vai citu vides kvalitātes vērtību rēķina.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz