Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Jānis Rozītis: Nereti mežam draudzīgāks ir tieši ārvalstu investors

Jānis Rozītis: Nereti mežam draudzīgāks ir tieši ārvalstu investors
29.11.2011 16:44

Atslēgvārdi

Uz Valsts zemes dienesta datiem balstītais “Baltic Screen” pētījums rāda, ka ārzemnieki turpina milzu apjomos izpirkt Latvijas mežus. Domāju, ka šī tendence turpināsies, un jau tagad dažviet latvietis strādā plecu pie pleca ar zviedru, dāni vai somu. Zināmā mērā varētu teikt, ka kaut kādā situācijā tas ir drauds mūsu saimniekiem.

Piemēram, mirklī, kad ir vēlme paplašināt savu darbību, bet tas nav iespējams, jo apkārtnē visu jau nopirkuši ārvalstu investori. Pieņemu, ka šobrīd no privātajiem mežiem tieši vai pastarpināti viņiem pieder jau 10 līdz 20 procenti. Un šis procents noteikti vēl augs, jo nekas neliecina par to, ka kaut kas būtu apstājies. Liela interese ir arī par lauksaimniecības teritorijām. Ārvalstu investori, lai optimizētu savu darbību, nereti veido lielus savu īpašumu masīvus Latvijā.

Taču jāsaka godīgi: attiecībā pret mežiem ārzemnieki visbiežāk dara labu darbu. Cits jautājums ir, kā mēs, latviešu pilsoņi, to uztveram. Daudziem tas varbūt nav pieņemami. Jā, kļūst skumji iedomājoties, cik lielas zemes platības aizplūst svešās rokās. Taču domāju, ka šeit būtu jānodala emocionālā puse. Īstermiņā raugoties, tās ir investīcijas, kas tiek ieguldītas Latvijā. Šie apsaimniekotie īpašumi tiek sakāroti, tajos tiek ieviesta kārtība.

Nereti ārvalstu investora rokās nonāk mežs, kas ir izcirsts maksimāli, balansējot uz naža asmens starp likumību un nelikumību. Un tad jādomā, kā sagatavot augsni, kā stādīt utt., kas nozīmē tikai naudas ieguldījumus. Viņi rēķinās, ka finansiālās atdeves nebūs turpmākos 15 līdz 20 gadus. Turklāt pirms tam noskaidrojot, kāds būtu videi draudzīgāks mežsaimniecības veids, kādu metodiku jāņem vērā, lai nebojātu mūsu dabas vērtības utt.

Esmu runājis ar daudziem cilvēkiem, jautājot, kāpēc tie, kam ir nauda, nekonkurē ar ārzemniekiem. Atbilde ir vienkārša: latviešu uzņēmēji bieži vien grib gūt ļoti ātru peļņu ar lieliem atdeves procentiem. Arī tas, ka nesaprotam, kāda vērtība patiesībā ir zemei, līdz ar to neredzam turpmāko scenāriju, ko ar to darīt. Iespējams, mums nav uzņēmējdarbības spējas, un rīkojamies tā, kā ir visvieglāk, to pārdodot.

Protams, ir starpība, vai mežs iegādāts, piemēram, Zviedrijā vai Latvijā. Tur tas maksā desmit reižu dārgāk. Pie mums mežs tiek pārdots aptuveni par 500 latiem, kas pievilina ārvalstniekus, un liekas tikai loģiski, ka viņi iegulda mūsu zemes resursos. Varu teikt, ka šobrīd ļoti aktīvi darījumi notiek Latgalē, kur jau liela daļa no kāda pagasta teritorijas vairs nepieder Latvijas pilsoņiem. Visvairāk zemes īpašumu pieder Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas, Dānijas uzņēmējiem. Domāju, ka tuvākajā laikā interesi izrādīs arī citi, piemēram, vācieši, krievi, jo saskata perspektīvas savam biznesam.

Kāda varētu būt izeja? Ja tiktu panāktas izmaiņas meža likumā, kas ļautu mūsu valstij brīvāk iegādāties tirgū izliktos mežus, bez līdzšinējās birokrātijas.

Jānis Rozītis,
“Pasaules Dabas Fonda” direktors

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz