Intervija ar Liepājas Reģionālās slimnīcas Narkoloģijas nodaļas vadītāju Jeļenu Sorokinu.

– Alkohols Latvijā ir pārāk pieejams?

– Protams, – pa dienu, vakaros, brīvdienās jebkurā veikalā, pat degvielas uzpildes stacijās. Veikalos tas izgaismots pirmajās rindās, izvietots pie kasēm, lai būtu pa rokai, reklāmas ir uzrunājošas, tādēļ cilvēkiem ir liels kārdinājums.

Pati personīgi esmu novērojusi, ja vakarā pirms pulksten 22 ieeju veikalā,

gandrīz katrā pirkumā ir kāda alkohola pudele, tā teikt, vakara devai.

Ikdienas darbā redzu, kāda ir pieredze Skandināvijas valstīs, kur alkohola tirdzniecība ir krietni ierobežota, to pārdod tikai specializētos veikalos, – pārtikas veikalos stiprais alkohols nav pieejams.

Pacienti, kuri strādā Zviedrijā vai Somijā, tur alkoholu vai nu nelieto vai lieto minimāli, bet, tiklīdz atgriežas Latvijā, atkal ļaujas pārmērīgai lietošanai tieši tā iemesla dēļ, ka tas ir tik brīvi pieejams.

– Ierobežojoša laika plusi un mīnusi?

– Mīnusu tam noteikti nav, jo, plānojot svinības, visus pirkumus var iegādāties laikus. Laika ierobežojums vairāk satrauc tos, kam pēkšņi pietrūkst un tad jāskrien pakaļ, jo citādāk vakars nav izdevies.

Šāds ierobežojums noteikti palīdzētu samazināt alkohola patēriņu.

Pavisam nesen konsultēju vienu pacienti, kurai ir ļoti smagi neiroloģiski simptomi. Viņas risinājums bija – viens, divi, trīs kokteilīši vakarā, lai noņemtu spriedzi, labāk iemigtu. Nu kas tad tur ir, vai ne?

Tagad sievietei ir miega traucējumi, smadzeņu bojājumi utt.

– Mīts, ka glāze sarkanvīna palīdz asinsritei, nav patiess?

– Pieļauju, ka tas ir domāts kā vīna glāze pie vakariņām, tomēr būsim reāli – kurš patiešām apstājas pie vienas vīna glāzes?

Izdzer vienu glāzi, tad otru, un ko nu vairs – pudeli pustukšu taču neatstāsi.

Ja tomēr mēs pieturamies pie tā, ka vīna glāze tiek dzerta labas veselības nolūkos, jāapzinās, ka tas nav pieļaujams katru dienu. Ir jābūt pārtraukumam.

Regulāri dzerot vīnu, cilvēks drīz vien var attapties ar atkarību.

– Aizmiršanās alkoholā joprojām pieaug?

– Samazinājusies noteikti nav, darba ir pilnas rokas. Ekspertīzes šoferiem gan tik daudz vairs nenākas veikt, ar to policija pati tiek galā.

Neraugoties uz smagiem sodiem, auto konfiskācijas draudiem, būtisku izmaiņu nav arī tur.

Runājot par jauniešiem, nevarētu teikt, ka viņiem būtu īpaši izteiktas alkohola atkarības, te vairāk būtu jārunā par marihuānu.

Visvairāk pārsteidz, ka pēdējā laikā ar alkohola problēmām nāk tieši seniori, pat ap 80 gadiem un vecāki.

Problēma – vienkārši sistemātiska dzeršana, kuras rezultātā ir smagas neiroloģiskas problēmas, komplikācijas, psiholoģiski traucējumi.

Tāpat arī darbspējīgi jauni vīrieši 30–40 gadu vecumā nāk, pilnībā nodzērušies un zaudējuši visu.

– Kulturālais alkoholisms – katru vakaru dzeru, bet uz darbu eju – bieži sastopams?

– Protams, tādu ir ļoti daudz, bet pie mums viņi nonāk tikai tad, kad jau sasnieguši to kondīciju, ka kontrole ir pazudusi un jau nākas saskarties ar sekām.

Regulāri lietojot alkoholu, kaitējums veselībai ir ļoti liels.

Standarti saka, ka optimālā alkohola deva dienā ir vai nu 200 ml vīna, 0,3 l alus vai 30 ml degvīna. Bet tas nav domāts, ka var dzert katru dienu.

– Kāds ir iemesls tādam alkohola patēriņam?

– Mūsdienu cilvēks bieži ir stresā, nervozē, nevar pagulēt. Lai šo spriedzi mazinātu, viņš nevis dodas pie speciālistiem un risina jautājumus, bet cenšas pašārstēties ar alkohola palīdzību, jo tas vienmēr ir rokas stiepiena attālumā.

Sākumā rodas iespaids, ka tas tiešām palīdz – nomierina un atbrīvo, var vieglāk iemigt, tomēr

ilgtermiņā tas dod pretēju efektu – bezmiegs, trauksme, ko cilvēks atkal cenšas noslāpēt ar papildu alkohola devu.

Aknas un nervu sistēma iet bojā diezgan strauji, jo alkohols ir toksiska viela neatkarīgi no tā, cik tas ir kvalitatīvs.

– Kur vērsties, ja saprotu – esmu uz robežas?

– Nekas nav jāgaida, bet jāmeklē speciālists, kaut vai sarunai. Mēs esam pieejami. Pie narkologa tāpat kā pie psihiatra parunāt cilvēks var nākt bez jebkādiem nosūtījumiem, pats pēc savas iniciatīvas.

Slimnīcā pat pieraksts nav vajadzīgs, var nākt gaidīt dzīvajā rindā, citos doktorātos var pierakstīties, bet rindas nav ļoti garas.

Gadījumā, ja situācija ir kritiska, jāsauc ātrā palīdzība, kas atvedīs pie mums vai uz slimnīcu.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.