22 gadu laikā
turnīrs “Liepājas
rokāde”
kļuvis par stabilu tradīciju. Pilsēta un turnīrs vairs nav šķirami jēdzieni.
Tāpat vēlos uzsvērt, ka “Liepājas rokāde” izveidojies par stabilu
starptautisku turnīru un vienu no nozīmīgākajiem turnīriem Starptautiskās Šaha federācijas gada notikumu kalendārā.

Pēc
rīkoto turnīru skaita Starptautiskā Šaha federācija ir lielākā sporta
federācija pasaulē. Mēs katru gadu rīkojam ap 12 tūkstošiem turnīru, kuros tiek
piešķirti reitinga punkti. Vēl tiek rīkots ap 100 tūkstošiem neoficiālu
turnīru. Un starp visiem šiem turnīriem viens no nozīmīgākajiem ir “Liepājas rokāde”. Paskatieties
kaut vai dalībnieku sarakstā – šogad šeit ir gan pasaules eksčempions Aleksandrs
Halifmans, gan Eiropas čempions Zurabs Azmaiparašvili, gan daudz jaunu,
talantīgu šahistu!

Patīkami
ir tas, ka arī pilsētas vadība atbalsta šī turnīra norisi, bez tam šeit
dalībnieku vidū ir jūsu valsts ekonomikas ministre. Šeit notiek “Open” turnīrs,
ātrspēles un komandu sacensības, tādēļ, kā Starptautiskās Šaha federācijas prezidents
es labprāt braucu šurp, lai pārliecinātos, ka ar katru gadu turnīrs kļūst
arvien kvalitatīvāks un nevienam vairs nerodas šaubas par tā norisi – augustā
vienmēr jāieplāno brauciens uz Liepāju.

1990.gados
šaham bija grūti laiki, tas pamazām pārvērtās par tādu kā salonu spēli.
Situāciju vēl vairāk sarežģīja šķelšanās šaha sabiedrībā – Garijs Kasparovs
nodibināja savu šaha organizāciju, kopā ar Naidželu Šortu sāka rīkot turnīrus.
Mūs sāka pamest sponsori, jo nebija skaidrības, kurš tad ir īstais pasaules
čempions un kura organizācija ir vadošā. Līdzīgas norises skāra arī Krievijas
Šaha federāciju.

1995.gadā,
kad mani ievēlēja par Starptautiskās Šaha federācijas prezidentu, kongresa
delegātu galvenais lūgums bija apvienot šaha pasauli, lai būtu viena federācija
un viens čempions, kā arī panākt to, lai šahu atzīst, kā sporta veidu. Sākām
darbu un 1999.gadā to izdevās panākt – šahs tika atzīts par sporta veidu un
Starptautiskās Šaha federācija par tā vadošo organizāciju.

Es
gadā vidēji apmeklēju ap 100 valstīm, šogad jau esmu bijis 60 valstīs. Es
tiekos ar valstu vadītājiem, ministriem, tas viemēr piesaista preses uzmanību
un daudzviet kā pārsteigums nāk ziņa, ka šajā valstī, izrādās, spēlē arī šahu.
Es parakstu līgumus ar vietējām izglītības ministrijām. Tā, piemēram, Meksikā
es parakstīju līgumu ar izglītības ministriju un tur pirms diviem gadiem
eksperimentālā kārtā desmit skolās šahs tika ieviests kā mācību priekšmets. Pērn,
redzot sekmju līmeņa paaugstināšanos, Meksikā tika pieņemts lēmums visās
200 000 valsts skolās mācīt šahu kā obligātu mācību priekšmetu. Līdzīgi
noticis arī Turcijā, Moldovā, ceru, ka kādreiz tas varētu notikt arī Latvijā.
Jums taču ir tradīcijas, pasaules čempions Mihails Tāls! Esmu ticies ar jūsu
izglītības un zinātnes ministru, Rīgas mēru, zinu, ka daudzās skolās šahs ir kā
fakultatīva nodarbība, bet būtu vēlams panākt, lai tas būtu mācību priekšmets.
Šahs neprasa lielus ieguldījumus, sporta laukumu īri vai dārgu ekipējumu, šī
spēle ir pieejama ikvienam.

Daudzās
valstīs šahs šobrīd piedzīvo renesansi, vecāki interesējās par iespējām bērniem
nodarboties ar šo sporta veidu. Un tadēļ es pirms kāda laika izvirzīju mērķi
– panākt, lai pasaulē šahu spēlētu viens miljards cilvēku. Pēc statistikas
datiem pirms dažiem gadiem uz planētas šahu prata spēlēt ap 600 miljoniem
cilvēku. Līdz 2020.gadam mēs gribam sasniegt miljardu.

Uz šaha
izplatību un attīstību lielu iespaidu atstājis internets. Mēs sadarbojamies ar
lielajiem ražotājiem, kā “Samsung” un LG, kas veido aplikācijas
mobilajās ierīcēs. Pērn Āfrikas čempionātu ātrspēlē mēs aizvadījām internetā,
jo šajā kontinentā ir sarežģīti nokļūt no vienas valsts otrā. Mēs plānojam
internetā rīkot mačus starp valstīm, kontinentiem. Piemēram, Latvija spēlē ar
Kanādu. Katram gājienam dots apdomas laiks pusotra minūte. Teiksim, pusmiljons
iesūta gājienu e2-e4, bet miljons – d2-d4. Dators izvēlas populārāko gājienu un
tad pusotra minūte laika ir otrai valstij atbildes gājienam. Plašas masas
spēlēs šahu ar interneta starpniecību.