Ceturtdiena, 2. aprīlis Imgarde, Irmgarde

Kitija Pinkovska: Ārpus skolas gūtajai pieredzei ir liela vērtība

Kitija Pinkovska: Ārpus skolas gūtajai pieredzei ir liela vērtība
Foto: Ģirts Gertsons
30.04.2017 07:14

liepajniekiem.lv

7. c klases sauklis “Mēs gribam, mēs varam, mēs darām” radies pirmajā kopā būšanas gadā. Audzināšanas stundās bieži bērniem teicu – viss ir jūsu pašu rokās, ja jūs gribēsiet, tad viss arī notiks. Un tā tas kļuvis par mūsu vadmotīvu, ko viens otram atgādinām ikreiz, kad sākas jaunais mācību gads un jauni izaicinājumi. Bērni lielākā daļa ir ļoti aktīvi un radoši, un “pavelk” līdzi arī tos, kas varbūt ir kautrīgāki, klusāki. Tikpat aktīvi arī ir šo bērnu vecāki, kas ļoti atbalsta gan manas, gan bērnu idejas. Tas dod spēku, jo jūti – neesi viena. Kopā mums ir spēks!

Protams, kā jau jebkurā kolektīvā, arī mums gadās pa strīdam, pa konfliktam, bet visu cenšamies atrisināt mierīgā ceļā, – civilizēti, nepaceļot balsis. Uzskatu, ka vienmēr vajag izrunāties, lai, kā saka, kamolītis neuzritinās tik liels, ka pēc tam grūti atšķetināt. Ja ir kaut kādi konflikti, esam viens otram blakus, palīdzam un risinām, neļaujot tiem pāraugt par kaut ko lielāku. Šādās nebaltās dienās zinu, ka vienmēr varu paļauties uz skolas atbalsta komandu, kas sniedz palīdzību un atbalstu gan skolotājiem, gan bērniem, gan vecākiem.

Cīņā par draudzīgākās klases titulu iesaistījāmies, jo uzskatījām, ka tādi esam, gribējām to parādīt arī citiem, lai iedvesmotu un pamudinātu arī viņus labiem darbiem, interesantiem konkursiem, kā arī bija vēlme kļūt vēl saliedētākiem un gūt jaunu pieredzi.

Uzdevumi, kas visa gada laikā mums tika doti, manuprāt, arī motivēja bērnus vairāk sadarboties, jo viņi saprata, ka viņu spēks ir tikai esot un darbojoties kopā. Pildot uzdevumus, nācās saskarties arī ar grūtībām, bet tās tikai veicināja katra bērna izaugsmi. Viņi bija spiesti mācīties plānot savu brīvo laiku, meklēt sevī talantus, spējas, īpašības, ar kurām varētu būt noderīgs, lai palīdzētu klasei tikt līdz izvirzītam mērķim. Bet galvenais – noticēt sev, saviem spēkiem.

Konkurss ir aktuāls arī tādēļ, ka vienmēr daudz tiek runāts par vardarbību skolās. Mazākās klasītēs varbūt vairāk izteikta ir fiziskā vardarbība, kad kāds kādam iesit, nodara pāri, bet, bērniem pieaugot, viņi vairāk tomēr sāpina un aizskar emocionāli – ar vārdiem. Un konkurss “Draudzīgākā klase” savā ziņā māca būt tolerantiem un empātiskiem vienam pret otru, māca atrast otrā cilvēkā pozitīvās, kvalitatīvās īpašības. To prast, man šķiet, ir ļoti svarīgi.

Esmu no tiem cilvēkiem, kuri uzskata, –

jā, zināšanas, ko iegūstam skolā, ir svarīgas, tomēr tikpat svarīgas ir arī tās zināšanas, kuras nevar iegūt no mācību grāmatām,bet kuras dzīves laikā gūst tikai esot darbībā, sajūtot un izbaudot visu pašiem uz savas ādas.

Tās zināšanas, kuras veido mūsu dzīves vērtību skalu. Ceru, ka bērni, pēc visa piedzīvotā un pārdzīvotā skolas laikā, lielajā dzīvē izies ar vērtīgu un noderīgu pieredzi, katrs ar savu ”dzīves gudrību vācelīti”.

To, kur un kādos konkursos piedalīties, klasē rūpīgi izvērtējam, izdiskutējam. Jo nogurst, protams, gan skolotāji, gan bērni. Iespējas skolēniem piedalīties dažādos konkursos gan pilsētas, gan valsts mērogā ir daudz. Pagājušajā mācību gadā vienu brīdi bija sajūta, ka viņi gribētu vēl un vēl, līdz brīdim, kad nonācām pie secinājuma – laba daudz nevajag! Mūsu visu spēki nav neizzūdošs resurss, un jāmācās arī ir. Līdz šim veiksmīgi esam skolas darbu un mācības apvienojuši ar ārpus stundu aktivitātēm, jo vidējie vērtējumi klasē ir labi un pat teicami. Un es ticu, ka šiem bērniem tas izdosies arī turpmāk.

Kitija Pinkovska, Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolas 7.c klases audzinātāja

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli