Trauksmes celšana ir nesamierināšanās ar pārkāpumiem vai nejēdzībām – tā ir iespēja novērst uzņēmuma vai valsts līdzekļu nelietderīgu izmantošanu un izkrāpšanu, nodrošināt likuma un cilvēktiesību ievērošanu.

Trauksmes celšanas likums paredz aizsargāt trauksmes cēlēju – personu, kura ziņo par novērotu pārkāpumu. Tādēļ par pārkāpumiem, kas skar sabiedrības intereses, aicinām ziņot šajā likumā paredzētajā kārtībā.

Trauksmes celšanas likums paredz sešas pazīmes, kurām jābūt, lai personas iesniegumu atzītu par trauksmes cēlēja ziņojumu.

Tās ir: iesniegumu iesniedz fiziska persona; persona sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu; iespējamais pārkāpums var kaitēt sabiedrības interesēm; persona sniegto informāciju uzskata par patiesu; informācija ir gūta darba vidē – veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē; personai šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas.

Kaitējums sabiedrības interesēm ir viena no pazīmēm, kam jāatbilst personas sniegtajai informācijai, lai iesniegumu atzītu par trauksmes cēlēja ziņojumu. Tomēr – kas trauksmes celšanas kontekstā ir sabiedrības intereses?

Trauksmes celšanas likums uzskaita virkni jomu, par kurās novērotiem pārkāpumiem būtu īpaši ceļama trauksme. Tādi pārkāpumi var būt, piemēram, aplokšņu algas, kukuļdošana, diskriminācija, interešu konflikta situācijas un citi pārkāpumi likuma 3. panta pirmajā daļā minētajās jomās.

Tomēr Trauksmes celšanas likumā noteiktais saraksts nav izsmeļošs, un

ikviens ir aicināts celt trauksmi par jebkuru darba vidē novērotu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm.

Valsts kanceleja skaidro, ka sabiedrības intereses ietver Latvijas tiesību aktu pārkāpumus, Eiropas Savienības tiesību aktu pārkāpumus, un tās ir gan normu pārkāpumi, gan arī rīcība, kas ir pretēja tiesību aktu mērķim.

Tomēr paliek atvērts jautājums par to, kā personai identificēt sabiedrības intereses viņa konkrētajā pieredzētajā gadījumā.

”Delna” rekomendē raudzīties uz sabiedrības interešu elementu no pretējās puses – atbildot uz jautājumu, vai konkrētajā gadījumā ir vērojamas privātas intereses.

Ir svarīgi atcerēties, ka rīcība, kuras galvenais motīvs ir personīga sūdzība, personīgas nesaskaņas vai kāda personīga labuma gūšana, nav trauksmes celšana. Trauksmes celšana nebūs informācijas sniegšana, piemēram, par personīgu strīdu ar darba devēju vai kaimiņu nesaskaņas.

Līdz ar to, ja, gatavojoties ziņošanai, varat identificēt tikai personīgo interešu elementu konkrētajā lietā, situācija visticamāk neatbildīs trauksmes celšanas pazīmei – ”var kaitēt sabiedrības interesēm”.

Krista Asmusa, ”Sabiedrības par atklātību – Delna” pārstāve