Piektdiena, 26. aprīlis Rūsiņš, Sandris, Alīna
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Kristiāns Brūvers: Lielākā sāpe ir suņi un nepieskatīti bērni

Kristiāns Brūvers: Lielākā sāpe ir suņi un nepieskatīti bērni
Foto: liepajniekiem.lv
22.07.2014 11:00

Kristiāns Brūvers, Glābšanas dienesta priekšnieks

Peldsezona ir zenītā un pludmale ir ļoti apmeklēta. Pludmalē
viesojas daudz tūristu. Ūdens ir silts – tā temperatūra ir no 16 līdz 20
grādiem. Viļņi nav, tādēļ ļoti atbilstošs laiks pludmales prieku baudīšanai.

Pirmais, ko gribētos atgādināt pludmales apmeklētājiem: ir
jārūpējas par saviem bērniem. Nepieskatīti bērni šovasar ir visaktuālākā
problēma. Protams, būtiski, lai bērni vieni nedotos jūrā peldēties, taču vēl
būtiskāk pieaugušajiem būtu zināt, kur viņu bērni atrodas. Jo ir situācijas,
kad bērni vieni, bez vecākiem un citiem pieaugušajiem, ierodas jūrmalā.

Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem daudz vairāk laika un
pūļu pludmales glābējiem jāvelta noklīdušu bērnu meklēšanā. Teikšu pat, ka
situācija ir traģiska. Vismaz reizi dienā ir gadījums, kad ne tikai pludmalē,
bet arī kāpās, parkā un tā apkaimē glābēji meklē pazudušus bērnus. Arī pirmdien
vairākas stundas, piesaistot Pašvaldības policiju, tika meklēts 11 gadus vecs
bērns.

Par laimi, negadījumu nav bijis. Viss beidzies labi, visi
noklīdušie bērni atrasti un nodoti vecāku aprūpē. Bet situācija ir saspringta.

Par drošības noteikumu ievērošanu, dodoties peldēties, šogad
nevaram sūdzēties, situācija ir normāla. Gan lieli, gan mazi peldētāji ievēro
gan zīmes, gan karogus.

Taču ir bijuši arī gadījumi, kad jāglābj nelaimē nonākušos.
Sieviete ar bērnu uz pūšļa bija iepūsta pārāk tālu jūrā un ar saviem spēkiem
vairs nespēja tikt krastā. Izvedām krastā ar laivu.

Otrs būtiskākais – neierasties peldēties reibuma stāvoklī,
jo šāda pārgalvība var maksāt dārgi. Vismaz desmit gadījumos iereibušas
personas esam pārtvēruši pirms došanās peldēties, tādējādi, iespējams, novēršot
nelaimi. Piesaistot policijas darbiniekus, apskurbušie peldēt gribētāji
izraidīti no pludmales. Jo noteikumi paredz, ka reibuma stāvoklī nedrīkst ne
tikai peldēties doties, bet vispār nedrīkst reibumā atrasties sabiedriskā vietā.
Un pludmale noteikti ir sabiedriska vieta.

Vēl viena liela sāpe mums šogad ir suņi. To šogad pludmalē
ir ļoti daudz – lieli, mazi un pavisam mazi. Vai tiešām sākusies kāda epidēmija
un visiem suņi pēkšņi kļuvuši netīri, ka jāved jūrā mazgāt? Vai arī kaut kur
par velti dala suņus? Bet situācija ir saspringta.

Protams, ka raidām no peldvietas ārā personas ar suņiem!
Piesaistot Pašvaldības policiju, tiek formēti arī pārkāpumu protokoli. Ir pat
personas, kurām jau par šo pārkāpumu noformēti trīs un pat četri protokoli. Taču
vienalga nerespektē noteikumus. Laikam uzskata, ka uz viņiem noteikumi
neattiecas.

Tas ir nekorekti pret pārējiem pludmales apmeklētājiem.
Noteikumi taču nav tik drastiski, ir vietas, kur var pludmalē izvest suņus. Pietiekami
plaša teritorija ir starp peldvietām. Tāpat pludmalē pie Dienvidu mola drīkst
izvest suņus – no pieminekļa bojā gājušajiem zvejniekiem un jūrniekiem uz ”Kursas”
pusi visa teritorija ir pieejama suņiem. Tikai jāatceras, ka dzīvnieku nedrīkst
palaist savā vaļā, tam jābūt pie pavadas.

Domāju, ka ejot pastaigā ar suni, gan pašam, gan sunim būs
tikai noderīgi paiet 300 līdz 400 metrus tālāk. Suns būs pastaigājies un likuma
robežās izpeldināts. Bet Zilā karoga pludmale nu nav tā vieta, kur atrasties
suņiem!

Laimīgā kārtā Zilā karoga pludmalē no suņa uzbrukuma cilvēki
nav cietuši. Arī zādzību šogad nav daudz. Vai nu pludmales apmeklētāji kļuvuši
prātīgāki un, dodoties peldēties, krastā neatstāj vērtīgas mantas, vai arī,
ņemot vērā, ka pludmalē ir ļoti daudz cilvēku, zagļi neriskē. Iespējams arī, ka
atpūtnieki, dodoties peldēties, cits citam lūdz pieskatīt savas mantas, kas,
manuprāt, būtu tikai loģiski.

Protams, gadās, ka pludmales apmeklētāji gūst traumas sportojot
vai kā citādi, bet tā bijis ik vasaru. Atšķirībā no pērnā gada, šogad pludmalē
zvēri arī nav ieklīduši. Vienīgā dzīvā radība, ko nācās evakuēt, bija čūska.
Pagājušajā nedēļā bērni uz glābšanas staciju atnesa dzīvu odzi. Neviens necieta
– ugunsdzēsēji rāpuli iemeta maisā un aizveda.

Pie Glābšanas stacijas šovasar ir ne tikai karogi, kas vēsta
par laikapstākļiem un bīstamību doties jūrā, bet arī plašs displejs, kur
sniedzam informāciju par gaisa un ūdens temperatūru u.c. Tāpat glābējiem ir
twitter konts, kurā ik dienu ievietojam jaunāko informāciju gan par ūdens
temperatūru jūrā, gan vēja stiprumu un to, kāds karogs plīvo mastā. Taču ir
jāzina, ka dzeltenais karogs mastā nozīmē, ka ir bīstami peldēties, bet
sarkanais vēsta: ir slēgta un peldēties ir aizliegts.

Viennozīmīgi drošāk ir doties peldēties peldvietā, kur strādā
glābēji. Jo būs, pie kā vērsties krīzes situācijā, kas sniedz palīdzību. Ja
cilvēks būs pludmalē vairāku kilometru no zonas, kur strādā glābēji, atbildība būs
jāuzņemas pašiem.

Taču tiem, kuri tomēr vēlas peldēties nomaļākā vietā, kur
nav tik daudz cilvēku, piemēram, dīķī vai upē, tomēr pirms došanās ūdenī būtu
vērts ja ne iepazīt ūdenskrātuvi, tad vismaz gūt informāciju par šo
ūdenskrātuvi. Pirms mesties ūdenī, vispirms jāpārliecinās par grunti un
ūdenskrātuves dziļumu, kā arī to, vai ūdenī neatrodas bīstami priekšmeti.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz