Nē, neesmu. Aiz ļoti vienkārša iemesla- nevēlos publiskot savu privāto dzīvi. Tiesa, attēlu galerijas ir iespējams neveidot. Tomēr no sava paziņu loka publiskošanas izvairīties ir neiespējami. Un tieši to es nevēlos. Nevēlos, lai persona A zinātu, ka esmu pazīstama ar personu B. Varbūt A un B viens otru neieredz, un kas zina, kā viņi var paskatīties uz to, ka kontaktējos ar to otru. Un ir iespējamas citas nejaušības arī, ja cilvēki, kuru intelekta pietiek vien baumām un mēlnesībai, bet reizēm- arī nekaunīgai apmelošanai, iegūs informāciju par jūsu paziņu loku.

Bet pavisam interesantā situācijā nupat nonāca kāda mana sadarbības partnera draugs. Proti, viņš atsaucās darba piedāvājumam. Un tad no uzņēmuma, kurā viņš bija iesniedzis savu CV atskanēja telefona zvans. Viņam tika teikts, ka vajadzētu ierasties uz darba interviju, bet pirms tam ir visā nopietnībā jānoskaidro kāds jautājums- kāpēc viņa neesot ”draugos”? Pārvarējis pārsteigumu, viņš paskaidroja, ka viņš ”draugos” esot gan. Viņš tur tiešām bija, tikai viņš bija izstrādājis mazu joku- samainījis vietām sava un uzvārda pirmos burtus, jo tādējādi izveidojās nedaudz amizants vārdu salikums. To visu viņš godprātīgi paskaidroja potenciālā darba devēja pārstāvim. Laikam jau solīdajai firmai tas šķita nenopietnības apliecinājums, jo vairāk zvanu viņš nesaņēma un līdz apsolītajai darba intervijai tomēr netika.
Pēc tam izrādījās, ka tā tagad esot parasta lieta- profilus ”draugos” regulāri pētot pat policija un Valsts Ieņēmumu dienests! Tas liek aizdomāties: par to, vai ”izstādot” sevi būtībā nekontrolējamā publiskajā telpā, esam ieguvēji vai zaudētāji, no vienas puses, un no otras puses par to, cik nopietni un godīgi ir potenciālo darbinieku vērtēt pēc profila ”draugos”.

Neapšaubāmi, ka profils ”draugos” ir informācija par cilvēku. Atzīšos, ka reizēm atsevišķu cilvēku profilus ”draugos” esmu pētījusi, pirms ielaisties ar viņiem darīšanās. Bet nekad līdz šim tas nav ietekmējis manu lēmumu- sadarboties ar šo cilvēku vai ne. Vienkārši, ir bijušas dažas lietas, ko pieņemt zināšanai. Un reiz bija kāds gadījums, kad profila izpētīšana palīdzēja ”izvilkt skaidros ūdeņos” negodīgu cilvēku. Bija cilvēks, kurš lēja dubļus un visādi zākājās par dažiem citiem cilvēkiem. Nejauši radās doma izpētīt viņa virtuālo draugu loku. Un izrādījās, ka daži no nikni nozākātajiem ir viņa draugos. Tieši jautājumi par viņa attiecībām ar šiem cilvēkiem zākātāju acīmredzami saniknoja, bet viss šis gadījums kopumā palīdzēja atklāt visai veikli savītu intrigu tīklu.

Un tātad- vai ir godīgi vērtēt potenciālo darbinieku pēc viņa profila ”draugos”? Kopumā tomēr šķiet, ka tas ir absurds. Tajā taču cilvēki nereti ievieto fotogrāfijas, kas tapušas atbrīvotības mirkļos- ceļojumos, viesībās, mājas dzīvē. Protams, ka tur var tapt momentuzņēmumi, kas, tuvāk cilvēku nepazīstot, par viņu var radīt aplamu priekšstatu. Vai ir tāds darba devējs, kas var, liekot roku uz sirds, apgalvot, ka viņš pats nekad nav ticis nofotografēts nevienā situācijā, kuru svešs cilvēks varētu iztulkot viņam nelabvēlīgi? Bet no otras puses, esmu šajā portālā tiešām redzējusi profilus- un te nav runa par kaut kādu atsevišķu momentuzņēmumu- kas reizēm pat ir vedinājuši domāt par to, ka šis cilvēks zināmos apstākļos varētu kļūt sabiedrībai bīstams.

Un, protams, ir jādomā par to, kādu informāciju par sevi mēs publiskojam. Kāds mans sens un uzticams draugs, jurists pēc profesijas, reiz teica: ”Cilvēki nemaz nenojauš, kādu ļaunumu viņi sev nodara ar nepārdomātu personiskās informācijas publiskošanu.” Es pazīstu cilvēkus, kuri pat draugiem un paziņām ir aizlieguši šajā portālā ievietot fotogrāfijas, kurās viņi redzami. Aiz tā paša iemesla- kā es varu zināt, kurš to apskatīs, un kā to iztulkos.

Protams, ka portāls ”draugiem” ir uztverams kā izklaide, reizēm- saziņas līdzeklis, un tas nebūtu jāuztver tā, ka tur var ievietot tikai pases bildi. Bet acīmredzot jārēķinās ar to, ka moderno tehnoloģiju laikmets reizēm var izspēlēt ar cilvēku ne tos labākos jokus.

Kristīne Jākabsone,
nevalstiskās organizācijas “Libavas Filma” valdes priekšsēdētāja