Intervija ar Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāju Kristīni Niedri-Latheri.

– Redzot Zinātnes un izglītības inovāciju centra darbošanos, kā arī citas aktivitātes Liepājā, šķiet, ir likts īpašs uzsvars uz STEM jomas attīstību.

– Liepāja pēdējos gados strādā pie STEM jeb zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas popularizēšanas, un šo konceptu esam pavēruši arī plašāk un dziļāk.

Tagad jau vairs nerunājam tikai par STEM, bet pievienojam vēl vienu komponenti – mākslu un attiecīgi runājam jau par STEAM.

Papildus dabaszinību blokam domājam par humanitārajiem mācību priekšmetiem un to nozīmi sasaistē ar STEM jomu. To tiešām arī īstenojam ZIIC kopumā, piedāvājot dažādas pašu izstrādātas programmas bērniem jau no bērnudārza vecuma.

Savu aprīkojumu dodam konkrētām izglītības iestādēm uz noteiktu darbības laiku, kur audzinātājas kopā ar saviem audzēkņiem šo procesu var mierīgi apgūt savā tempā. Pirms tam katras izglītības iestādes pedagogi – tehnoloģiju vēstneši – ir iepazīstināti, ko konkrēti no šīm ierīcēm var iegūt, kā tās pilnvērtīgi izmantot.

Tas paver vēl vienu būtisku šķautni – nestrādājam tikai skolēnu, bet arī pedagogu labā.

Iedrošinot, parādot viņiem dažādas metodes un pielietojumu, kā mācību priekšmetu padarīt interesantāku, bērniem saistošāku, attiecīgi veidojot, rosinot un ceļot motivāciju.

Pirmais, ko mēs ievērojam, noteikti ir pēctecības princips, cerībā, ka tas noteikti pāraugs ilgtspējībā. Ja jau no mazotnes esam bērnus pie šiem priekšmetiem pieradinājuši ar praktisku darbošanos, procesu izpēti, runājuši un rādījuši, kā tas notiek dabā, tad loģiski, ka skola ir tā vieta, kur šiem procesiem var pievienot arī teorētisko bāzi, kas vecākās klasēs ir nepieciešama, lai nokārtotu pārbaudes darbus vai vispār iedrošinātu skolēnus izvēlēties šajos priekšmetos kārtot eksāmenus.

– Kurā no dabaszinību priekšmetiem skolēni visvairāk izvēlas kārtot eksāmenu?

– Populārākais ir bioloģija. Esam iedziļinājušies, pētot, kāpēc tā ir.

Sākot runāt par dabaszinību priekšmetiem un skolotāju sagatavošanu, lielai daļai tomēr ir bioloģijas kvalifikācija. Un, visticamāk, skolotājs, strādājot ar konkrēto klasi, pats šajā priekšmetā jūtas drošāks, brīvāks, un to noteikti jūt arī skolēni, līdz ar to lielāka drosme ir izvēlēties kārtot eksāmenu šajā mācību priekšmetā.

– Kāpēc ir svarīgi domāt par STEM jomas priekšmetiem?

– Mūsu ekonomiskā attīstība, darba vietas utt. aizvien vairāk to pieprasa. Pieprasītākās profesijas šobrīd un kādu laiku noteikti arī turpmāk būs inženierzinātnes, informācijas tehnoloģijas.

Mēs arī Liepājā jūtam, ka tās ir pirmās profesijas, kas ir pieprasītas, – programmētāji, datorspeciālisti.

Tajās šobrīd izteikti trūkst darba roku, un apgūt to skolā var tieši STEM priekšmetos, kas varbūt sākotnēji bijuši ne tie interesantākie skolēnu acīs. Tāpēc mums ir jāstrādā arī ar pedagogiem, mācot viņus, iedrošinot viņus pievērsties interesantākām un motivējošākām lietām, ko viņi tālāk var nodot saviem skolēniem.

– Vai obligāts eksāmens kādā no dabaszinību priekšmetiem sasniegs mērķi?

– Mēs kā pašvaldība bijām par to, ka ir jāsper šis solis, nosakot obligātu eksāmenu kādā no dabaszinību priekšmetiem, bet vienlaikus – izvirzot vairākus priekšnosacījumus.

Nevaram noteikt to par obligātu normu un gaidīt, ka eksāmens tiešām būs tā zelta atslēga, kas atrisinās visas problēmas. Noteikti tā nav.

Lai ietu uz šo obligāto eksāmenu, ir jābūt gan mācību materiāliem – ļoti labiem, profesionāli sagatavotiem, ar ko strādāt pedagogam, lai skolotājs var tālāk sagatavot savus audzēkņus. Ir jābūt ļoti labam interešu izglītības piedāvājumam, ko mēs arī esam sākuši īstenot, un tas dod pirmos rezultātus. Ir vispār jābūt pedagogu nodrošinājumam.

Šie visi priekšnosacījumi sākotnēji kā mājasdarbi jāizpilda, lai sagaidītu vēlamo rezultātu no dabaszinību eksāmena.

Nevar vienkārši uzlikt pārbaudes darbu, jo tādā gadījumā tas būs kārtējais ”bubulis” skolēniem.

Ir jāatbrīvojas no stereotipiskām tradīcijām. Skolēns jau neiet uz skolu, lai saņemtu informāciju par to, kur viņam būs diagnosticējošais darbs, kur ieskaites, kur eksāmeni. Mērķis ir panākt viņā motivāciju, vēlmi mācīties, iedziļināties, izpētīt.

Domāju, ka šobrīd dzīvojam tādā laikmetā, tik izaicinājumiem bagātā, ka tieši apstākļi ir tie, kas mazina vēlmi kaut ko padziļināti mācīties un apgūt ko jaunu. Tāpēc jārod citi motivācijas elementi un rīki, lai skolēns mācītos ar prieku un vēlmi pieņemt lēmumu – jā, beidzot 12. klasi, man ir jāizvēlas kārtot eksāmenu vienā no dabaszinību priekšmetiem –, tāpat kā tas tiek darīts, piemēram, latviešu valodā vai svešvalodā.

– Kāda ir situācija ar STEM jomas pedagogiem?

– Liepājā vakanču problemātika tieši eksakto mācību priekšmetu skolotāju vidū nav tik izteikta, kā ir citās Latvijas pašvaldībās, tomēr redzu, ka piecu gadu laikā mēs varētu nonākt līdz šādai situācijai, jo nav jaunu pedagogu.

Vidusskolēnam nav intereses un vēlmes doties uz skolotāju sagatavošanas programmu kādā no augstākās izglītības iestādēm un kļūt par ķīmijas, fizikas, bioloģijas skolotāju.

Liepājā patlaban neiztrūkst neviens no mācību priekšmetiem kādā izglītības iestādē, taču tas vēl neliecina, ka mums nav problēmu.

Piemēram, 8. vidusskolā nepieciešams ķīmijas skolotājs, taču tā nav vesela likme, bet tikai 17 stundas. Tieši tāpat mums ir universālie kareivji – fizikas skolotāji, kas strādā trīs Liepājas skolās. Un tas nav normāls darba process.

Katrā izglītības iestādē būtu vajadzīgi savi pedagogi, lai skolotājs visu savu enerģiju, prasmes, radošumu var ieguldīt konkrētajā izglītības iestādē.