Reaģējot uz Liepājas iedzīvotāju bažām par jaunā cietuma
būvniecību, Tieslietu ministrija vēlas izskaidrot, ka ar jaunā cietuma
būvniecību netiek prognozēta kriminogēnās situācijas pasliktināšanās un
iedzīvotāju drošība netiek apdraudēta.

Proti, līdzšinējā pieredze gan Latvijā, gan citur liecina,
ka cietuma izveidošana un tā atrašanās tuvu dzīvojamām mājām kā tāda neietekmē
kriminogēno situāciju. Tuviniekus, kuri brauc apmeklēt ieslodzītos, nav pamata
uzskatīt par personām, kuras plāno izdarīt noziedzīgus nodarījumus. Kā piemērs
minams Jelgavas cietums, kas atrodas cieši blakus dzīvojamām mājām. Tomēr
cietuma atrašanās Jelgavā netraucē pilsētai attīstīties gan kultūras, gan
izglītības, gan ekonomikas jomās, piedāvājot tajā skaitā plašu izklaides
pasākumu un vietu klāstu tūristiem.

Tāpat nav pamata uzskatīt, ka cietuma izvietojums pilsētā
var paaugstināt ieslodzīto bēgšanas risku, jo ieslodzīto bēgšana nav saistīta
ar cietuma atrašanās vietu. Piemēram, Rīgā šobrīd atrodas trīs cietumi. Turklāt
ieslodzīto bēgšanas gadījumi Latvijas vēsturē ir ārkārtīgi reti. Tāpat, ņemot
vērā, ka paredzēts būvēt jaunu un modernu cietumu, ieslodzīto bēgšanas
mēģinājumu risks tiks vēl vairāk samazināts.

Latvijā jaunais cietums tiks būvēts, ņemot vērā Igaunijas
pieredzi. Igaunija kopumā ir uzskatāma par labu paraugu, jo pēdējo gadu laikā
ir slēgti vairāki vecie cietumi un darbu uzsākuši no jauna uzbūvēti cietumi. Tā
rezultātā tuvākajā laikā Igaunijā būs pilnībā pabeigta cietumu sistēmas
reforma, kuras laikā tika būtiski samazināts cietumu skaits, nodrošināta
efektīva infrastruktūra ieslodzīto uzturēšanai, resocializācijai un
cilvēktiesību nodrošināšanai. Īpaša uzmanība ir vēršama uz to, ka līdz šim
Igaunijā nav konstatēts neviens bēgšanas gadījums no jaunajiem cietumiem.

Turklāt Igaunijā pirmais jaunais cietums 2002.gadā uzsāka savu darbību Tartu
pilsētā, kas ir uzskatāma par tūristu, tai skaitā no Latvijas, iecienītu
pilsētu. Tāpat arī Tallinā, pilsētā, kas atrodas jūras krastā, tika uzsākta
jaunā cietuma būvniecība, kas netraucēja 2011.gadā Tallinai kļūt par Eiropas
Kultūras galvaspilsētu.

Ar Ministru kabineta 2009.gada 9.janvāra rīkojumu tika
atbalstīta Ar brīvības atņemšanas sodu notiesāto personu resocializācijas
koncepcija, kurā norādīts, ka 
ieslodzījuma vietu sistēmai katru gadu nepieciešami aizvien lielāki
līdzekļi, lai nodrošinātu vecās un savu laiku nokalpojušās infrastruktūras
uzturēšanu, kas kļūst ar katru gadu dārgāk uzturama. Aizvien vairāk valsts
līdzekļu tiek ieguldīts sistēmas uzturēšanai, kuru kardināli reformējot un,
pievēršot nepieciešamo uzmanību resocializācijai, tiktu nodrošināts, ka daļa
notiesāto cietumā vairs neatgrieztos.

Tieši resocializācija tiek norādīta kā
galvenais faktors tam, ka persona pēc atgriešanās no ieslodzījuma spēj dzīvot
likumpaklausīgu dzīvi un neizdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus. Savukārt ar
resocializāciju saistīto pasākumu īstenošana novecojušā ieslodzījuma vietu
infrastruktūrā ir apgrūtināta un līdz ar to Latvijā ir nepieciešams attīstīt
ieslodzījuma vietu infrastruktūru, būvējot jaunas, drošas un starptautiskajām
cilvēktiesībām atbilstošas ieslodzījuma vietas. Tas veicinās ieslodzīto
resocializāciju, tādējādi samazinot atkārtotu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu
un  paaugstinot drošību ieslodzījuma
vietās un sabiedrībā kopumā, kā arī samazinās Eiropas Cilvēktiesību tiesas
piespriesto kompensāciju apjomu ieslodzītajiem par neatbilstošiem ieslodzījuma
apstākļiem.

Ņemot vērā, ka jaunajā cietumā tiks ievietotas ieslodzītās
personas no dažādiem Latvijas reģioniem, nav pamata uzskatīt, ka ieslodzītie
pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas paliks dzīvot Liepājā. Notiesātie,
izciešot brīvības atņemšanas sodu, uztur kontaktus ar saviem tuviniekiem, un
pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietām vēlas atgriezties mājās un ģimenē.

Turklāt arī sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus
sniedz tā pašvaldība, kuras teritorijā persona reģistrējusi savu dzīvesvietu.
Minētais izriet no Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma, kas
noteic, ka pašvaldībai, kuras teritorijā persona reģistrējusi savu
pamatdzīvesvietu, ir pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās
vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību.

Tāpat arī likuma ”Par palīdzību dzīvokļa jautājumu
risināšanā” 4.panta pirmā daļa noteic, ka palīdzību dzīvokļa jautājumu
risināšanā personai sniedz tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā
attiecīgā persona deklarējusi savu dzīvesvietu, izņemot šā likuma 14.panta
pirmās daļas 4. un 5.punktā minēto gadījumu. Pašvaldība sniedz palīdzību arī
tām personām, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu dzīvojamā mājā vai dzīvojamā
telpā, kas pieder pašvaldībai, bet atrodas ārpus pašvaldības administratīvās
teritorijas. Līdz ar to atbilstoši vispārējam principam palīdzību dzīvokļa
jautājumu risināšanā sniedz tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā
persona deklarējusi savu dzīvesvietu. Tā paša likuma 14.panta pirmās daļas
5.punkts noteic, ka pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošināmas
maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma
vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja attiecīgās pašvaldības
administratīvajā teritorijā un tām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā
iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā. Tā paša panta 2.1daļa noteic, ka
par to, ka personas, kuras izcieš sodu ieslodzījuma vietā, būs jānodrošina ar
dzīvojamo telpu, ieslodzījuma vietas administrācija paziņo attiecīgajām
pašvaldībām, kuru pienākums ir sniegt šāda veida palīdzību. Paziņojums nosūtāms
ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms tam, kad attiecīgā persona tiek atbrīvota no
ieslodzījuma vietas.

No minētā izriet, ka nepieciešamības gadījumā no
ieslodzījuma vietām atbrīvotās personas ar dzīvojamo telpu nodrošina tā
pašvaldība, kuras teritorijā pirms notiesāšanas dzīvoja notiesātā persona. Līdz
ar to ieslodzītie, kas vēlas saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību,
kā arī palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, ir ieinteresēti atgriezties
savā pašvaldībā nevis palikt pilsētā, kur atradās cietums.

Jauna cietuma būvniecība nozīmē, ka dažādu cietuma
uzturēšanai nepieciešamu pakalpojumu nodrošināšanā būs iespējas iesaistīties
arī liepājniekiem, kas nozīmē jaunu darba vietu rašanos. Tāpat jāņem vērā
ieguvumi uzņēmējiem, kuriem atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksā
noteiktajam būs iespējas cietumā izvietot savas ražotnes un nodarbināt tajā
ieslodzītos.

Vēršam uzmanību uz to, ka, lai veicinātu uzņēmēju interesi
par notiesāto nodarbināšanu, atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksam
minimālā stundas tarifa likme un minimālā mēneša darba samaksa notiesātajam,
kas izcieš sodu slēgtajā vai daļēji slēgtajā cietumā, ir 50% no valstī
normālajam darba laikam noteiktās minimālās stunda tarifa likmes un minimālās
mēneša darba samaksas.