Velosipēdu zādzībām Latvijā ir izteikta sezonalitāte – visvairāk gadījumu reģistrē no maija līdz septembrim, kad velosipēdu izmanto visaktīvāk, taču tā drošība bieži vien tiek nepietiekami izvērtēta.

Zādzību skaits pieaug vasaras mēnešos, kad policija mēdz saņemt līdz pat 170 pieteikumiem mēnesī.

Zagļiem pietiek vien ar pāris minūtēm, lai piesavinātos uz brīdi bez uzraudzības atstātu braucamrīku.

Drošs velosipēds sākas ar atbildīgu rīcību – pārbaudiet, reģistrējiet, pieslēdziet un padariet savu velosipēdu viegli atpazīstamu un unikālu.

Velosipēdu zādzības visbiežāk notiek daudzdzīvokļu māju koplietošanas telpās, uz ielām un velo novietnēs.

Katra trešā zādzība reģistrēta tieši kāpņutelpās vai pagrabos, un parasti tās veiktas vēlu vakarā vai naktī.

Garnadži paņem ne tikai brīvi stāvošus velosipēdus, bet arī tos, kas pieslēgti ar drošības slēdzenēm.

Zagļi braucamrīkus apdraud arī šķietami drošās vietās, kurām iespējams piekļūt tikai ar kodu vai atslēgu. Tādēļ jāatceras, ka velosipēds ir jāpieslēdz arī tad, ja to glabā slēgtās koplietošanas telpās, un jāizmanto kvalitatīva, droša slēdzene, vislabāk – U veida vai biezas ķēdes saslēgu.

Papildu finansiālajai drošībai velosipēdu ir ieteicams apdrošināt.

Aptuveni 30% zādzību notiek uz ielas, kad velosipēdi tiek atstāti nepieslēgti, tostarp uz pavisam īsu brīdi.

Policija novērojusi, ka velosipēdi nereti tiek vienkārši pieslieti pie apgaismes stabiem, ēku sienām, kokiem vai sētām.

Savukārt velo novietnēs nozog gan pieslēgtus, gan brīvi atstātus velosipēdus. Bieži vien izrādās, ka izmantotās drošības troses vai slēdzenes nav pietiekami kvalitatīvas, lai apturētu zagļus.

Regulāri reģistrētas nepieslēgtu velosipēdu zādzības pie izglītības iestādēm.

Latvijā lielākoties nozog velosipēdus 200–400 eiro vērtībā,

bet vidēji viena nozagtā divriteņa vērtība sasniedz aptuveni 400–500 eiro.

Tomēr joprojām arī dārgāki velosipēdi nereti tiek atstāti bez aizsardzības, īpaši daudzdzīvokļu kāpņutelpās.

Policija atgādina, ka pat tad, ja māja ir aprīkota ar domofonu vai citu piekļuves kontroli, tas nav pilnīgs drošības garants pret zādzībām.

Lāsma Vinogradova, VP Prevencijas vadības biroja speciāliste

Uzziņai

Kā saglabāt savu velosipēdu

– Pirms iegādājies velosipēdu no paziņām vai internetā, pārbaudi rāmja numuru e-CSDD sistēmā, lai pārliecinātos, ka tas nav meklēšanā.

– Reģistrē to e-CSDD. Reģistrācija nav obligāta prasība, tomēr tā apgrūtina zaglim velosipēda tālāku pārdošanu un ļauj operatīvi sazināties ar īpašnieku atrašanas gadījumā.

– Padari velosipēdu unikālu un viegli atpazīstamu – izmanto uzlīmes, gravējumus vai citus personalizācijas elementus.

– Nofotografē velosipēdu un saglabā pirkuma dokumentus, čekus un garantijas kartes.

– Novieto velosipēdu tālāk no ieejas durvīm, vietās ar labu apgaismojumu, videonovērošanu vai pastāvīgu cilvēku plūsmu.

– Pieslēdz velosipēdu vietās, kur tas ir redzams citiem cilvēkiem, piemēram, pie veikala ieejas vai ēkas logiem.

– Vienmēr lieto kvalitatīvu un drošu slēdzeni. Pārliecinies, ka tā fiksē rāmi, nevis tikai atsevišķas detaļas, piemēram, riteni vai stūri.

– Apdrošini savu velosipēdu.

– Papildu drošībai vari uzstādīt GPS izsekotāju jeb “trekeri”.

Avoti: apdrošināšanas sabiedrība ERGO un VP