Šķiet, ka vasara beidzot ir klāt, un saule karsē arvien vairāk. Tāpēc apstākļos, kad karstums pārsniedz 25 – 30 grādu robežu, būtu labi ievērot piesardzības pasākumus, lai izvairītos no karstuma dūriena un karstuma radītā nespēka. Visbiežāk cilvēki cieš no karsta laika radītās ietekmes tad, ja organisms nespēj atdzist un kompensēt karstuma radīto ietekmi.

Jāatceras, ka arī jauni un veseli cilvēki nav pasargāti no karstuma radītā vājuma.

Karstajā laikā riskam īpaši ir pakļauti:
– gados vecāki cilvēki, īpaši pēc 75 gadu vecuma, kuri dzīvo vieni, cilvēki ar garīgiem traucējumiem, kā arī tie, kas ikdienā ir spiesti paļauties uz apkārtējo palīdzību; 
– zīdaiņi un mazi bērni, īpaši tie, kuri jaunāki par 4 gadiem; 
– slimnieki, kuri ir piesaistīti pie gultas; 
– cilvēki, kuri lieto noteiktus medikamentu veidus; 
– cilvēki, kuri slimo ar hroniskiem veselības traucējumiem, īpaši ar elpceļu vai sirds slimībām; 
– cilvēki, kuri lieto alkoholu vai narkotikas; 
– fiziski aktīvi cilvēki, piemēram, sportisti, darbinieki, kuri nodarbināti būvniecībā.

Karstā laikā iesakām rīkoties šādi:
– plānojiet savu dienu tā, lai Jūs varētu izvairīties no karstuma un pēc iespējas vairāk atrastos labi vēdināmās telpās. Ja iespējams, neuzturieties atklātā saulē laikā, kad karstums ir visintensīvākais (no plkst. 11 līdz plkst. 15). 
– ja Jums tomēr jādodas ārā, paņemiet līdzi pietiekamu ūdens daudzumu un uzturieties ēnā. Valkājiet cepuri un gaišas, vieglas un elpojošas drēbes, ieteicams no kokvilnas auduma. 
– palieliniet izdzertā šķidruma daudzumu un lietojiet to pirms Jūs sāk mocīt slāpes. Pamīšus lietojiet dzeramo ūdeni ar augļu sulu vai minerālūdeni. Centieties nelietot alkoholu, kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju. Ar pārlieku šķirduma uzņemšanu gan jāuzmanās hronisku slimību pacientiem. 
– lietojiet saules aizsargkrēmu, lai neapdegtu.
– lai atvēsinātos, ejiet vēsā dušā vai vannā. 
– ēdiet, kā parasti. Centieties vairāk lietot aukstus ēdienus, it īpaši salātus un augļus, kas satur daudz ūdens.

Iedzīvotājiem jābūt uzmanīgiem, lietojot uzturā pārtikas produktus, kas ātri bojājas. Šādi produkti ir piena, gaļas un zivju izstrādājumi, kā arī olas un dažādi jau sagatavoti produkti vai pusfabrikāti. Minētos pārtikas produktus nepareizi uzglabājot un pēc tam lietojot uzturā, cilvēks var saslimt ar pārtikas toksisko infekciju jeb saindēšanos ar pārtiku, akūtām zarnu trakta infekcijām vai salmonelozi. Sabiedriskās ēdināšanas vietās un pārtikas veikalos, kur pasniegtā ēdiena kvalitāte neliekas atbilstoša, cilvēkam ir tiesības atteikties no piedāvātā ēdiena vai produkta.

Ievērojiet piesardzību peldoties. Atcerieties, ka pārkarsis cilvēks nedrīkst strauji iet peldēties aukstā ūdenī! Turklāt karsts laiks veicina dažādu mikroorganismu, t.sk. toksisko zilaļģu vairošanos ūdenskrātuvēs, tādēļ aicinām iedzīvotājus peldēties peldvietās, kuru ūdens kvalitāti uzrauga Veselības inspekcija.

Gadījumā, ja uz ielas paliek pārāk karsti, rekomendējam meklēt atvēsinājumu veikalos, kafejnīcās u.c. telpās ar kondicionēšanas iekārtām.

Laura Bundule,
NMP dienesta Komunikācijas nodaļa