Ja kāds zinātu pareizo atbildi, tad jau mēs ļoti vienkārši varētu tikt pie labajiem līderiem.

Protams, ka šeit ir personības faktors, šī cilvēka personīgās īpašības, bet paralēli tā ir arī apstākļu sakritība. Konteksts, kurā šis cilvēks darbojas.

Ja runājam tieši par Zelenska kungu, tad atceramies, ka sākumā sabiedrība Ukrainā viņu nevērtēja kā labu prezidentu. Pat izsmēja: aktieris tagad būs prezidents? Tas bija vēl pirms kara sākuma.

Tomēr apstākļi, kuros viņš nokļuva, un viņa rīcība, konkrētajā gadījumā ļoti lielā drosme, nebaidīšanās palikt Ukrainā, gatavība būt vienam no tiem, kas izietu pirmajās rindās un cīnītos, nebaidīšanās par savu dzīvību, lika sabiedrībai uz viņu palūkoties citādāk.

Iespējams, ja Ukrainā būtu saglabājusies miera situācija, ja nebūtu sācies karš, tad viņš paliktu sabiedrības acīs tāds aktierītis un – ko tad nu viņš te darīs.

Līdz ar to, atbildot uz sākotnējo jautājumu, var teikt, ka nav tikai personības faktors vai tikai cilvēkam piemītošās kvalitātes, kas to ietekmē. Es domāju, ka tā ir tāda apstākļu kopa.

Ļoti liela nozīme ir arī tam, cik rūpīgi un kā tiek atlasīti kandidāti, kas nokļūst vadošā amatā. To ļoti labi redzam arī mūsu tagadējā Latvijas prezidenta Rinkēviča kunga gadījumā.

Ja tev ir pieredze politikā, ja tev ir kontakti starptautiskajās aprindās, ja tev ir izpratne par komunikāciju un prasmes sarunāties, tad tomēr visas šīs kvalitātes ir beigu beigās ļoti būtiskas. Un tur vienlīdz svarīgi ir atlasītāji, proti, tie, kas kandidātu virza postenim.

Tad mēs redzam – ir cilvēks, kurš nonāk vai nu prezidenta, vai kādā citā amatā, un nezina valodu tādā līmenī, kā vajadzētu zināt, vai nemāk sarunāties, komunicēt, būt atvērtam utt.

Politikā gana liela atbildība ir ne tikai pašam cilvēkam, kuru nominē, bet arī tiem, kas viņu nominē.

Piekrītu, ka Zelenska kungs būs personība, kas ieies vēstures lappusēs.

Bet jāsaka, ka viņš ieies šo ārkārtīgi skarbo apstākļu dēļ, kuros viņš tiešām ir nodemonstrējis ārkārtīgi augstu patriotismu un lojalitāti.

Viņam jau sākotnēji piedāvāja pārcelties uz Ameriku un pārvaldīt valsti no turienes. Bet tomēr viņš izvēlējās palikt. Tā, manuprāt, bija ļoti liela cilvēciska drosme, kas ir raksturīga ukraiņu nācijai.

Redzot cilvēkus ierakumos, kas tiešām fiziski cīnās ar ieročiem pret agresoru, arī tad rodas jautājums,

kā var piemist tik liela drosme, kā var nebaidīties par savu dzīvību.

Dramatiska apstākļu sakritība Zelenska kungu padarīja no ne tik populāra cilvēka par ārkārtīgi populāru.

Bet, protams, nākot līdzi tām viņa cilvēciskajām kvalitātēm, par kurām, iespējams, iepriekš neviens nezināja vai zināja šaurs viņa tuvinieku loks. Cik viņš ir savā sirdī drosmīgs un gatavs uzņemties atbildību.

Lelde Metla-Rozentāle, politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes lektore

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.