Nepatika pret iebraucējiem no trešajām valstīm mūsu sabiedrībā valda visu laiku, atsevišķi notikumi, kuros iesaistīti migranti, to tikai uzjundī. Lai arī pēc laika šie notikumi vairs nebūs aktuāli un diskusijas par tiem rimsies, nepatika pret iebraucējiem neizzudīs.

Iedzīvotāji bieži vien zināšanu trūkuma dēļ visus met pār vienu kārti. Viņi nezina, ko nozīmē, ja cilvēks šeit ieprecējies, ko nozīmē tas, ka uzņēmējs ieradies, lai investētu naudu, un ko nozīmē, ka svešinieks Latvijā ieradies, lai gūtu kaut kādu labumu sev. It kā par to daudz runā un raksta, tomēr, ja cilvēks nevēlas to zināt, tad arī viņš šajā jautājumā neiedziļinās.

Mēs strādājam ar legālajiem patvēruma meklētājiem no trešajām valstīm. Cenšamies iedzīvotājiem par šiem cilvēkiem stāstīt, rādot labos piemērus, akcentējot ieceļotāju pozitīvās iezīmes utt.

Man gribētos teikt, ka šī nepatika pret trešo valstu pilsoņiem mazinās pēc tam, kad vietējie iedzīvotāji viņus vairāk iepazīst. Piemēram, vasarā rīkoju ēdienu gatavošanas meistarklases ar ārzemniekiem. Bija indiešu un vjetnamieši vakari. Tos apmeklēja vietējie, kuru attieksme sākotnēji gan bija piesardzīga. Taču pēc tam viņi teica: “Cik interesanti bija uzzināt par tik atšķirīgu kultūru!”

Manuprāt, vietējiem ir nepieciešams šis kontakts un komunikācija ar iebraucējiem, kuri ir tādi paši cilvēki kā mēs. Jebkurā kultūrā un tautībā ir labie un sliktie piemēri. Kad notiek kādas sliktas lietas, tad nepatika atkal tiek uzjundīta un tie cilvēki, kuru attieksme pret iebraucējiem ir svārstīga, atkal nosliecas uz negatīvo pusi.

Domāju, ka būs nepieciešams ilgs laiks, lai vietējiem iedzīvotājiem izzustu nepatika pret iebraucējiem. Un vienmēr būs kāds, kurš svešiniekus nepieņems. Arī mūsu iedzīvotāji, kas devušies strādāt uz ārzemēm, šajās valstīs ir imigranti. Arī viņus kāds tur pieņem, taču daļa nepieņem.

Līga Krēsliņa, Reģionālā informācijas centra iebraucējiem kontaktpunkta “Kurzeme” vadītāja