Lai nodrošinātu ilgtspējīgu koordinācijas sistēmu imigrantu atbalstam nacionālā līmenī, Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Cēsīs un Liepājā darbu sācis Informācijas centrs imigrantiem (ICI).

Informatīvais kontrolpunkts Liepājā nodrošinās atbalstu imigrantiem ne tikai Liepājā, bet arī visā Kurzemes reģionā. Tāpat šāds atbalsts, mācības, iespēja informāciju saņemt vebināros un konferencēs tiks nodrošināta reģiona speciālistiem, kuri jau strādā ar iebraucējiem, un kuri uzsāks strādāt ar iebraucējiem.

Liepāja ir izvēlēta kā reģiona kontaktpunkts, no kura pakalpojumu koordinēšana notiks pa visu plānošanas reģionu. Biedrība ”Patvērums ”Drošā māja”” projektu ietvaros ar Liepājas NVO un pašvaldību sadarbojas jau vairāk nekā 4 gadus, tāpēc bija loģiski turpināt iesākto sadarbību. Īpaši nozīmīgi, ka Liepājā ir par starpkultūru komunikāciju izglītoti speciālisti, kuri ir gatavi savas zināšanas nodot jau citiem speciālistiem.

Kā ikvienā Latvijas pilsētā, arī Liepājā un Kurzemes reģionā dzīvo iebraucēji, kuriem ir termiņuzturēšanās un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Šie cilvēki – trešo valstu pilsoņi (ikviena persona, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas valstu vai Šveices Konfederācijas pilsonis) ir projekta tiešā mērķa grupa un Latvijā ierodas dažādu iemeslu dēļ – kā Latvijas valstspiederīgā laulātais, students, darba ņēmējs vai ģimenes loceklis, kurš vēlas apvienoties ar savu ģimeni.

Citi ārvalstnieki saņem darba atļaujas, dibina uzņēmumus vai iegādājas īpašumus. Latvijā statusu ieguvušie bēgļi un personas ar alternatīvo statusu ir viena neliela projekta mērķa grupa.

Iestājoties Eiropas Savienībā, mēs atvērām savas robežas ikvienam, lai ceļotu paši un lai citi varētu ierasties mūsu valstī. Atšķirības ir apstāklī, cik ilgi katrs no šiem cilvēkiem vēlas uzturēties Latvijā. Vai tas ir ceļojums pa Latvijas skaistākajām vietām, vai tā ir ierašanās uz patstāvīgi dzīvi Latvijā.

Tie, kuri izvēlas Latviju kā savas otrās mājas, mēģina mūsu valstī iedzīvoties, tāpēc mums kā pamatiedzīvotājiem būtu jāzina, kādas ir šo iebraucēju vajadzības. Un visbiežāk tās ir vajadzības pēc informācijas – kā iekārtot bērnu skolā, kādi dokumenti ir nepieciešami, lai varētu reģistrēties pie ģimenes ārsta, vai ir kāda institūcija, kur var vērsties, ja ir kādi jautājumi par nodarbinātību utt. Ir labi, ja šādā brīdī blakus būtu kādi vietējie, kuri var palīdzēt iejusties iebraucējam konkrētā pilsētā un reģionā, kā tas būtu, piemēram, Liepājā.

Sabiedrībā valda daudz dažādu viedokļu par imigrantiem no dažādām valstīm, taču arī iebraucējiem ir savi stereotipi par mums, tāpēc biedrība jau vairākus gadus regulāri plāno tikšanās, informatīvās dienas, seminārus/diskusijas, kuru laikā tiekas vietējā sabiedrība un iebraucēji. Šādas tikšanās mazina gan mītus, aizspriedumus un stereotipus, gan palielina izpratni par imigrantiem, gan dod iespēju imigrantiem iepazīt vietējo kopienu.

Bailes un fobijas, stereotipi un aizspriedumi, neprasme runāt citā valodā un vājas starpkultūru prasmes ir iemesli, kāpēc bieži vien sabiedrības pārstāvji izvairās no pasākumiem, kuros varētu piedalīties citu valstu pilsoņi, jo īpaši imigranti (bēgļi).

Taču arī viņiem tieši tāpat ir nedrošība un bailes, neziņa par valsti, kurā viņi šobrīd atrodas, tāpēc ir jāveic skaidrojošais darbs un iekļaušanas pasākumi. Lai veicinātu abu pušu – gan migrantu, gan vietējās sabiedrības mijiedarbību, Liepājā tiks rīkota arī Informatīvā diena.

Centrs ir atvērts ikvienam interesentam. Droši var vērsties pēc jebkādas informācijas, kas saistītas ar imigrantiem. Jo īpaši gaidīti ir speciālisti, kuriem vajadzīga informācija un profesionāls atbalsts, risinot konkrēta cilvēka situāciju.

No 1998.gada līdz 2015.gadam Latvijā starptautisko aizsardzību lūguši 1768 patvēruma meklētāji. Bēgļa statuss ir piešķirts kopumā 71 personai, savukārt alternatīvās aizsardzības statuss – 148 personām. 2015. gadā alternatīvais statuss piešķirts 23 personām; un bēgļa statuss piešķirts 6 personām.