Lai gan Satversmes tiesa 2007. gadā atzina, ka pensiju aplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli atbilst Satversmei, tomēr šis ir jautājums nevis par likuma burtu, bet gan mūsu attieksmi pret neaizsargāto sabiedrības daļu.

Līdzīgs sabiedrības kolektīvais iesniegums “Pensijas bez nodokļa” sasniedza Saeimu jau 2016. gadā, tomēr Finanšu ministrija jau ilgstoši nav ieinteresēta ne mūsu senioru, ne uzņēmēju atbalstā.

Varbūt ne tik svarīgi būtu atcelt nodokli pilnīgi visām pensijām, tostarp lielajām, bet gan mazturīgākajam slānim, kas visvairāk pakļauts nabadzības riskam.

Turklāt tie nav valsts budžeta izdevumi, ar ko skopoties, jo, pirmkārt, pensionāriem svarīgs ir katrs eiro, otrkārt, tā ir nauda, kas vistiešākajā veidā paliek mūsu ekonomikā, nevis tiek iztērēta dārgos ārzemju ceļojumos.

Pensionāru neapliekamais minimums ir 500 eiro, kas pēdējo reizi tika palielināts 2022. gadā. Tomēr kopš tā brīža esam piedzīvojuši inflāciju, kas ievērojami pasliktina mūsu senioru dzīves kvalitāti.

Kopš 2024. gada, piemēram, minimālā alga valstī noteikta 700 eiro apmērā, un

būtu loģiski, ka tas ir minimums, no kā arī pensionāriem netiek atņemti nodokļi.

Vienlaikus jāsaka, ka šis ir komplekss jautājums, lai beigās neciestu pašvaldības, kas iegūst lielāko daļu ne pensionāru nomaksātā IIN.

Valstij šie negūtie ienākumi pašvaldībām būtu jākompensē, tomēr mēs pēdējā laikā redzam tik absurdus valsts tēriņus, ka tā nevarētu būt problēma.

Tāpat kā  redzam “Jaunās vienotības” aplokšņu algas un nodokļu maksāšanas ētiku, kas ir viens no iemesliem, kādēļ nevaram atļauties lielākas pensijas saviem senioriem.

Pensionāri diemžēl nevar saņemt naudu aploksnēs atšķirībā no politiķiem, kas jau gadiem vada Finanšu ministriju.

Linda Matisone, Saeimas deputāte (“Apvienotais saraksts”)

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.