Intervija ar Dienvidkurzemes novada pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāju Lindu Pričinu.

– Cik lieli ir mākslinieku honorāri svētkos?

– Ir grūti atbildēt uz šo jautājumu, jo katrs mākslinieks ir citāds, tāpēc arī atšķiras maksa. Ir, kas brauc uzstāties viens, cits – ar vienu pavadošo mūziķi, cits – ar grupu.

Kāds dzied uz fonogrammas, un viņam par uzstāšanos jāmaksā, teiksim, 200 eiro, bet citam koncerta honorārs ir pieci, seši vai septiņi tūkstoši.

Vēl ļoti ietekmē popularitāte.

Lielie, labi pazīstamie mākslinieki zina savu vērtību, un tad ne var cenu nokaulēt, ne apspriest; kāda tā ir, tāda arī paliek, un viss.

Valstī visam ir cēlusies cena, un tāpat ar gadiem ir ļoti augusi maksa māksliniekiem. Par tādām summām, kādas maksājām kādreiz, šodien vairs nav runas.

Pirms desmit gadiem varbūt tik izmaksāja visi svētki, cik tagad viens mākslinieks.

– Pēc kādiem kritērijiem izvēlas, ko aicināt uzstāties?

– Tā ir katras vietas specifika, ka kultūras darbinieki zina, kas vietējiem cilvēkiem patīk, interesē un ko viņi grib.

Pasākumu organizētāji cenšas izdabāt iedzīvotājiem, kā nu var, tikai – vai var? Vadoties pēc vēlmēm, skatoties, kādu mūziku labprāt klausās, arī tiek uzrunāti mākslinieki.

Protams, ka Busuli grib visi, bet mēs viņu nekādi nevaram apmaksāt, viņa koncertam naudas nepietiek.

Ir mūziķi, kurus varam aicināt, un zinām, ka cilvēki būs. Piemēram, “Tranzīts” šogad uzstājās Vaiņodē, iepriekš bijis Grobiņas pagastā, arī citur novadā.

Svētku koncertus plāno lielu laiku iepriekš. Piemēram, Aizputē pagājušajā gadā bija tā, ka nedēļu pēc svētkiem kultūras pasākumu organizētājas jau uzrunāja māksliniekus nākamajiem svētkiem, jo viņiem ir savs koncertu grafiks.

Protams, ka ir risks, sarunājot gadu iepriekš, jo var nepietikt naudas.

Mēdz būt visādi, ir, ka jāatsaka sarunātam mūziķim, jo pēc budžeta apstiprināšanas saprotam, ka tomēr nevarēsim viņam samaksāt.

Pilnīgi visus koncertus nevaram atļauties apmaksāt, un ir arī tādi, kuros prasām ieejas maksu. Nav jau dārgi – divi eiro par pašdarbnieku uzstāšanos, pieci vai desmit eiro par mākslinieku koncertu –, un ir novērots, ka atnāk krietni vairāk cilvēku, nekā, ja būtu bezmaksas pasākums.

Mans uzskats ir tāds, ka valsts svētkiem un gadskārtu svētkiem ir jābūt par velti, bet citos, kaut pāris eiro, tomēr jāsamaksā.

– Kāpēc bezmaksas koncertu nav visā Dienvidkurzemē? Pilsētās notiek vairāki koncerti, bet dažā pagastā – neviens.

– Arī pagastos ir bezmaksas koncerti, varbūt nenotiek centrā. Tā ir, piemēram, Nīcas pagasta Jūrmalciemā, kur rīko Zvejnieksvētkus, kas arī ir bez maksas. Šogad tajos uzstājās Nikolajs Puzikovs.

Protams, nav tāds koncerts kā pilsētās, bet tajās vienmēr kaut kā būs vairāk nekā pagastos, ar to ir jārēķinās.

Ja kaut kur nav svētku šajā gadā, tas nenozīmē, ka to nebūs arī nākamgad.

Mēs nevaram katrā pilsētā un pagastā rīkot vērienīgu pasākumu katru gadu,

tāpēc novadā nolemts, ka pagasti apvienojas pa trim, kā Rucava, Otaņķi un Nīca, un katrā svētki notiks ik trešo gadu.

Šajā nedēļas nogalē būs Rucavas svētki, nākamgad – Nīcā vai Otaņķos. Cilvēki var aizbraukt uz kaimiņpagastu. Ja naudas būs vairāk, rīkosim katrā vietā.

Es uzskatu, ka reizi gadā jābūt šādam pasākumam, kas pulcē cilvēkus. Ierodas vietējie, atbrauc tie, kuri agrāk dzīvojuši, satiekas ģimenes, radi, draugi.

Bezmaksas koncerti pievelk kā magnēts.

Atbrauc liepājnieki, kā arī no citām vietām, ieiet veikalos, atstāj tur savu naudu. Un vēl – mēs parādām sava novada skaistās vietas, par kurām daudzi ir patīkami izbrīnīti. Kas zina, varbūt atbrauks vēl citreiz.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.