Jau no brīža, kad tiek paziņots visiem par gaidāmo mazuli ģimenē, visa uzmanība ir pievērsta topošajai mammai. Kā viņa jūtas, kā izskatās, ko ēd. Nevienu neinteresē, kāda ir topošā tēta diēta.

Ko parasti jautā mazuļa tētim? Ko saka viņam? “Apsveicam!” laikam būtu precīzākā atbilde. Un pēc tam visi atkal pievēršas topošajai mammai. Tā tur tētis paliek kaut kur fonā.

Vēlāk bieži tiek runāts par mammu mentālo nastu un ko tas nozīmē būt mammai jaundzimušajam, pirmskolēnam, tīnim. Par to, kā viņa tiek galā ar mājas darbiem, bērniem, savu darbu, pārtikas iepirkšanu, ēst gatavošanu, ārstu vizīšu pieteikšanu, sekošanu līdzi visiem citiem notikumiem un lietām, kas saistītas ar ģimeni un mājām.

Kā ir ar tēti? Vai viņa prātā ir tikai darbs un ģimenei ir laiks vakaros un nedēļas nogalēs? Vai tikai mammām mēdz būt pēcdzemdību depresija, vai tikai viņas uztraucas par visu?

Un, ja arī tētiem tomēr ir šī neredzamā mentālā nasta, tad kāpēc mēs to nemanām? Kāpēc par to netiek runāts?

Forumi, blogi, raksti, sociālo tīklu ieraksti vairākumā gadījumu ir tikai mammu veidoti un par mammām? Vai tas patiešām nozīmē, ka tētiem katra diena ir kā pastaiga parkā?

Nebūt tā nav. Vienīgā atšķirība ir tā, ka viņi nerunā par to tik daudz (vai vispār nerunā), un atkal fokuss pārslēdzas pie mammām.

Vēsturiski vīrieši jau laikam ir pieraduši un mācīti, ka “raudāt nedrīkst”, emocijas jātur iekšā un nav ko visiem stāstīt par to, kā patiesībā jūties. Un tā viņi pavada savas dienas, turot visu smuki ieslēgtu sevī.

Protams, ģimenes ir dažādas un tēti ir dažādi – klātesoši, promesoši. Dažkārt arī fiziski klātesoši, bet ne vienmēr ir emocionāli klātesoši. Un, lai cik tas neticami izklausītos, bet ir tēti, kuri labprāt piedalītos un palīdzētu mammai, ja vien tas fiziski viņiem būtu iespējams.

Arī mans vīrs, redzot mani no rīta pilnīgi izmocītu pēc nakts kopā ar mazuli, kurš jābaro, ir teicis, ka labprāt, ja būtu iespējams, palīdzētu man ar to, taču, diemžēl vai par laimi, barošana ar krūti ir tikai mammas svētība.

Tāpat arī grūtniecības laikā viņš ar lielāko prieku gribētu mani saudzēt no sāpošas muguras un citām “blaknēm”, bet atcelt tās īsti nav viņa varā.

Protams, muguras un kāju masāža vienmēr palīdz, bet der atcerēties, ka

tētiem, kad viņi redz savas otrās pusītes diskomfortā un viņiem ir ļoti limitētas iespējas palīdzēt, piedzīvo zināmu stresu.

Nemaz nerunājot par pašām dzemdībām! Vājība un bezspēcība, ko piedzīvo topošie tēti šajā brīdī, ir absolūti neaprakstāmi.

Viņa bankas kontā var būt skaitļi ar sešām nullēm, taču brīdī, kad viņa bērns nāk pasaulē un sāpes, kam sieviete iet cauri, ir neizmērojamas, viņš var tikai turēt viņas roku un teikt, ka viņa visu dara lieliski. Kaut arī iekšā ir neizmērojams uztraukums un bailes.

Tālāk seko sadzīves un darba stress. Vai es pelnu pietiekami, lai nodrošinātu ģimenei visu, kas tai ne tikai nepieciešams, bet arī to, ko viņi vēlētos? Vai pietiks līdzekļu bērnu izglītošanai un brīvā laika nodarbēm?

Lai arī cik ļoti mēs šodienas sabiedrībā cenšamies izlīdzināt dzimumu lomas un sapludināt šīs robežas kopā, lielākajā daļā ģimeņu vīrietis, apzināti vai neapzināti, tomēr centīsies tikt galā ar finanšu daļu.

Viņš tomēr vēl ir tas mednieks, kurš jūtas atbildīgs par to, vai ģimenei šodien būs vakariņas un rīt brokastis.

Atbildīgs par to, vai visi tuvinieki ir drošībā un siltumā.

Sievietes ir varenas, par to nevienam šaubu nav. Mātes ir absolūtas supersievietes. Taču viņām būtu jāapzinās, ka ir brīži, kad ir jāļauj vīrietim un tētim iet medīt un nest mājās gaļu, ļaut viņam nodrošināt pajumti un drošību ģimenei. Ir brīži, kad ir vienkārši jāļaujas.

Pēc savas pieredzes varu teikt, ka tas nemaz nav viegli. Nevis tāpēc, ka negribu, bet tāpēc, ka ir pierasts pašai ar visu tikt galā.

Tēti ir brīnišķīgi un spējīgi, dažreiz tikai mammām ir jāatceras viņiem dot šo brīvību izpausties. Lai arī viņi var šķist tik spēcīgi, ka nekas viņus nevar satricināt, ticiet, daudz vairāk ir paslēpts zem viņu biezās ādas un bezrūpīgā smaida!

Līva Hammonda, mamma

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.