Mūsu pieredze rāda, ka skolēnu viedierīču izmantošanas paradumi un problēmgadījumu daudzums interneta vidē lielā mērā ir saistīts, pirmkārt, ar to, kādu piemēru rāda vecāki, un, otrkārt, kāda ir skolas administrācijas nostāja saistībā ar viedtālruņu izmantošanu skolā mācību procesā un brīvajā laikā.

Ja izglītosim bērnus ikdienā par drošību internetā un mācību procesā parādīsim, kādiem jēgpilniem nolūkiem internetu var izmantot, tas uzlabos skolēnu izpratni par to, ka viedierīces nav paredzētas tikai izklaidei, tehnoloģijas var būt noderīgas un palīdzēt dažādās dzīves situācijās.

Tāpat kā emocionālā pazemošana dzīvē, arī digitālajā vidē tā var izpausties dažādos veidos, kuros kāds apvaino, izsmej, draud vai pazemo kādu citu.

Tehnoloģiju radītais efekts var būt daudz postošāks, jo digitālās vides anonīmais raksturs ļauj vieglāk un efektīvāk sasniegt upuri.

Ja agrāk jaunieši, kuri saskaras ar vienaudžu neiecietību skolā, no tās varēja gūt atelpu mājās, tad mūsdienās pazemošana internetā var kļūt nemitīga, un tās sekas var būt jūtamas visu laiku.

Turklāt aizskaroši incidenti interneta vidē var radīt vēl lielāku bezspēcības sajūtu, jo informāciju tiešsaistē ir viegli izplatīt un ļoti grūti izdzēst.

Emocionālā pazemošana digitālajā vidē var izpausties gan kā rupjas īsziņas vai e-pasta vēstules, naidīgas ziņas dažādās saziņas vietnēs, gan aizvainojoši un pazemojoši komentāri.

Upuri var saskarties arī ar viltus profiliem sociālajos tīklos, kas izveidoti, lai anonīmi aizskartu vai draudētu.

Tāpat pazemošanai var tik izmantota privāta informācija, kas tiek izplatīta publiski: fotoattēli, ziņas vai videoklipi, kas ievietoti internetā vai pārsūtīti citiem.

Jāņem vērā, ka varmācība digitālajā vidē var izpausties ne tikai kā informācijas izplatīšana, pavairošana un citu aicināšana uz attiecīgu uzvedību, bet arī izslēgšana no kādas grupas vai tiešsaistes sarunas.

Pazemošanas izpausmes digitālajā vidē iespējams novērst, tikai sadarbojoties vecākiem, skolotājiem un pašiem skolēniem.

Pieaugušajiem jārada tādi apstākļi, kuros skolēni ir droši, ka var ziņot par jebkuru ļaunprātīgu rīcību kibervidē.

Lai labāk atpazītu un izprastu pazemošanu internetā, kā arī apgūtu stratēģijas, kā risināt attiecīgās situācijas, pieejamas dažādas apmācības.

Mācībspēki var ietekmēt situāciju, skolēniem skaidrojot, kas ir kibermobings un kāpēc tā rīkoties ir nepareizi.

Tāpat būtiski klasē un skolā radīt savstarpējas cieņas un iecietības pilnu atmosfēru.

Savukārt skolēni aicināti izturēties pret saviem skolasbiedriem un citiem cilvēkiem ar cieņu, kā arī rūpīgi apdomāt, pirms ko publicēt vai nosūtīt kādam internetā, jo jebkura informācija var kļūt publiski pieejama.

Saskaroties ar personīgu pazemošanu interneta vidē vai novērojot, ka tā skar citus, jaunieši par notiekošo aicināti informēt uzticamu pieaugušo.

Tāpat rekomendējams varmāku ignorēt un nobloķēt sociālajos tīklos, jo reaģēšana uz pazemojošo uzvedību, visticamāk, tikai saasinās situāciju.

Jauniešiem galvenais atcerēties, ka tu neesi atbildīgs par to, kā citi cilvēki izturas pret tevi, un par to nevajadzētu justies vainīgam.

Maija Katkovska, Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja