Vilinošs piedāvājums ilgi kārotai precei “Facebook”, no kura attiekties būtu neprāts. Necerēts laimests tiešsaistes loterijā, kurā laimēts vērtīgs viedtālrunis.

Šādi un līdzīgi sākas ne viena vien interneta krāpnieku upura stāsts. Diemžēl mēs reti mācāmies no kļūdām un pārlieku uzticamies internetā sastaptiem svešiniekiem.

Ar katru brīdi krāpnieki un hakeri internetā kļūst arvien viltīgāki, tāpēc ikvienam no mums ir jāzina pazīmes, kas var liecināt par iespējamu krāpšanu.

Pirmkārt, pirmssvētku laiks ir īstais brīdis, kad aktivizējas krāpnieki. Nebijušas priekšrocības, balvas un atlaides, kuru termiņš beigsies tūlīt, ir tikai daļa no negodprātīgi noskaņotu cilvēku arsenāla, kura mērķis ir izprovocēt uz neapdomīgi veiktiem pirkumiem.

Ir jābūt ļoti uzmanīgam, ja tiek solītas pārāk lielas atlaides, iespaidīgas balvas vai neticami lēti piedāvājumi.

Arī bezmaksas laimesti var būt vilinoši, taču vērts atcerēties, ka arī siers peļu slazdā ir par brīvu.

Tāpēc aicinu būt piesardzīgiem, saņemot negaidītus piedāvājumus iegādāties lētāk vai paziņojumus par balvām, kuras it kā laimējāt, lai gan neesat pietiecies loterijai. 

Otrkārt, ja tomēr izlemjat piedalīties izlozē, ir vērts pārbaudīt tās likumību. Lai organizētu preču vai pakalpojumu loteriju, komersantam, kas ražo, izplata, pārdod preces vai sniedz pakalpojumus, ir jāsaņem loterijas atļauja Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā.

Katrai atļaujai ir numurs, kam jābūt norādītam pie aicinājuma piedalīties loterijā.

Treškārt, nekad nepiekrītiet maksāt, lai laimētu, jo likumīgās loterijās nav jāmaksā, lai iegūtu balvas. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas mājaslapā iespējams pārbaudīt Latvijā reģistrēto loteriju likumību.

Ceturtkārt, izvairieties no sensitīvas un personīgas informācijas izpaušanas, lai saņemtu balvu.

Tālruņa numurs, bankas konts, maksājuma kartes dati ir informācija, kas mūsdienās ir īpaši jāsargā –

nonākot negodprātīgu cilvēku rokās, iespējams zaudēt lielas naudas summas vai tikt pakļautam vēl mērķtiecīgākām krāpnieku aktivitātēm, kas ir ieguvuši jūsu privāto informāciju.

Piektkārt, vērts atgādināt par to, kā atšķirt viltus kontus no īstiem. Vispirms jāpievērš uzmanība personas vārdam un uzvārdam. Viltvārži ir iecienījuši pasaulē vai Latvijā populāru vārdu un uzvārdu kombinācijas, slavenu cilvēku vārdus vai to variācijas.

Viltus kontus atpazīt palīdz arī profila attēlu izpēte – tajos parasti tiek izmantoti sieviešu vai vīriešu modeļu fotoattēli, cilvēki militārās formās, vakarkleitās un smokingos. Fotoattēli viltus profilā kopumā nerada iespaidu, ka tie ir nejauši uzņemti ikdienas dzīvē vai brīvdienu ceļojumos. Jāuzmanās arī tad, ja kontā ir viena cilvēka fotoattēli.

Tāpat der pievērst uzmanību ierakstiem un informācijai, ar ko dalījies konta īpašnieks.

Bieži vien konts ir izveidots nesen, tajā atrodami daži ieraksti, piemēram, par profila attēla vai titulfoto maiņu.

Viltus kontiem parasti vai nu nav kopīgu draugu ar jums, vai arī to ir ļoti maz. Kontā var būt aizpildīti tikai paši nepieciešamākie lauki, ir jāpievērš uzmanība arī valodai – kontā redzamie komentāri un ieraksti ir pārāk vienkāršā valodā, ar kļūdām, acīmredzot tulkoti ar kādu automātisko tulkošanas programmu, kā, piemēram, Google Translator.

Nobeigumā vēlos aicināt ikvienu būt vērīgam un atbildīgam interneta lietotājam un palīdzēt padarīt saturu sociālajos medijos drošāku.

Ja radušās aizdomas par krāpniecību, pirmkārt, ir jāziņo sociālo tīklu administrācijai, izmantojot ziņošanas iespējas.

Tāpat iespējams vērsties Drossinternets.lv un konsultēties elektroniski, izmantojot ziņošanas formu, vai ziņot par dezinformāciju Valsts kancelejas izveidotajā vietnē melnsuzbalta.lv.

Jāpiebilst, ka Drossinternets.lv sadarbībā ar Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamentu un uzņēmumu META ir uzsācis sociālu kampaņu #PārākNedroši, kuras mērķis ir veicināt sabiedrības informētību un spēju pasargāt sevi no krāpniecības internetā.

Tās mērķis ir informēt cilvēkus par izplatītākajiem krāpšanas veidiem internetā un skaidrot, kā cilvēki tiek ievilināti krāpnieku “lamatās” sociālo tīklu platformās, kā “Facebook”, “Instagram”, “WhatsApp” u.c.

Vairāk informācija par kampaņu – drossinternets.lv vietnē.

Maija Katkovska, Drossinternets.lv vadītāja