Otrdiena, 7. februāra Ričards, Rihards, Nelda
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Mārcis Pelcis: Lai nekļūtu par krāpnieku upuri, vienmēr jābūt pozitīvi aizdomīgiem

Populārākie krāpnieku saziņas kanāli ar klientiem joprojām paliek telefons un īsziņas. Tomēr pēdējā laikā redzam arī jaunu aktivitāti – krāpnieku izveidotas viltus internetbankas lapas, kuras bieži parādās kā pirmā izvēles iespēja, kad klients meklē savu banku ”Google”.

Mārcis Pelcis: Lai nekļūtu par krāpnieku upuri, vienmēr jābūt pozitīvi aizdomīgiem
Foto: delfi.lv
02.06.2022 06:00

liepajniekiem.lv

Pateicoties izglītojošām aktivitātēm, klienti arvien biežāk spēj atpazīt gan krāpnieku zvanus, gan e-pastus, gan īsziņas.

Liela daļa iemācījusies, ka nedrīkst atvērt nezināmas saites, kas atsūtītas e-pastā vai īsziņā, ka nedrīkst nosaukt savus piekļuves datus zvanītajiem un nedrīkst ļaut attālināti pieslēgties savam datoram, lai it kā palīdzētu veikt maksājumus uz investīciju platformām. Tāpēc krāpnieki kļūst arvien radošāki.

Jauna tendence, ko novērojam Latvijā, – viltus internetbankas lapas. Meklējot savu internetbanku ”Google”, šīs viltotās lapas nereti parādās kā pirmais meklēšanas rezultāts.

Bieži vien cilvēkiem ir ieradums – ātri ierakstīt ”Google” ”seb ibanka” un tad atvērt pirmo saiti, ko piedāvā meklētājs. Apzinoties šādu darbības modeli, krāpnieki izmanto dažādus paņēmienus, lai apmānītu banku klientus.

Viens no paņēmieniem ir apmaksāta ”Google” reklāma. Proti, samaksājot par reklāmu, krāpnieki panāk, ka tieši viņu piedāvātā viltus saite meklētājā tiek uzrādīta kā pirmā, kad klients ierakstījis noteiktus atslēgvārdus.

Būtībā šī krāpšanas metode ir pikšķerēšana. Tikai šajā gadījumā cilvēkiem netiek nosūtīti e-pasti ar aicinājumu atvērt saites. Tā vietā, izmantojot cilvēku vajadzību apmeklēt internetbanku, krāpnieki panāk, ka meklētājā kā pirmais rezultāts parādās viņu izveidotā viltus internetbanka, nevis īstā lapa.

Šādos un jebkuros līdzīgos gadījumos banka veic visas iespējamās darbības, lai pasargātu klientus un apturētu krāpnieciskās lapas darbību, tajā skaitā informējot gan ”Google”, gan citas iesaistītās puses.

Lai nekļūtu par krāpnieku upuri, vienmēr jābūt pozitīvi aizdomīgiem. Proti,

nevajag ticēt labiem piedāvājumiem, ja runa ir par iespēju ātri un daudz nopelnīt, kā arī vienmēr jāpārbauda saites, kurās plānojat ievadīt savus datus.

Tas attiecas gan uz interneta veikaliem, kuros plānojat iepirkties, gan uz citām interneta lapām.

Klientus aicinām nekad neklikšķināt uz saitēm, kas it kā ved uz internetbanku, ja tās saņemtas e-pastā, īsziņā vai atrastas ”Google” meklētājā. Vienmēr pievērsiet uzmanību internetbankas adresei – vai tā tiešām ir ibanka.seb.lv, nevis, piemēram, iibaanka.seb.lv.

Mārcis Pelcis, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs

Padomi

Kā izvairīties no finanšu krāpniecības

Jūs saņemat īsziņu ar saiti, un tā atrodas iepriekšējā sarakstē ar banku. Diemžēl viedtālruņi ir tik gudri, ka grupē īsziņas atbilstoši sūtītāja norādītajam. Internets ir pilns ar vietnēm, kas sniedz šādu servisu – iespējams nosūtīt ziņu ar vārdu “mamma”, un adresāta telefonā pie reālajām mammas ziņām tiks parādīts šāds ziņojums.

Jūs pārdodat preci sludinājumu portālā, un potenciālais pircējs jautā, kāds ir jūsu konta atlikums. Pircējs skaidro, ka it kā kontā var būt ierobežojums, cik liela summa var tikt ieskaitīta. Nebaidieties – summa, ko pircējs maksā par preci, tiks ieskaitīta kontā, jo saņemtajai summai nav ierobežojumu. Krāpnieku jautājums ir vien tāpēc, lai noskaidrotu, cik lielu summu no jums var izvilināt. Nav nepieciešami papildu apstiprinājumi no Smart-ID vai kodu kalkulatora.

Jūs pārdodat preci un no potenciālā pircēja saņemat saiti uz pakomātu pakalpojumu lapu. Padomājiet – vai tiešām, pārdodot preci, jums būtu jāievadā savi dati saitē, ko saņēmāt no sveša cilvēka? Ja pircējs patiešām gatavojas pirkt preci, nevis iztukšot jūsu kontu, lai samaksātu par preci, pietiks ar jūsu konta numuru. Neticiet pasakām par kurjeriem un tam, ka, ievadot kartes datus, saņemsiet naudu, bet prece tiks piegādātā pie pircēja durvīm.

Smart-ID lietotne prasa ievadīt PIN1 vai PIN2. Pirms PIN2 ievadīšanas vienmēr dziļi ieelpojiet un izlasiet informatīvo ziņojumu uz ekrāna. Ziņojumā, kas tiek nosūtīts par uzsāktu darbību, vienmēr ir informācija par to, kādu darbību jūs apstiprināt – būs redzama gan summa, gan daļa no saņēmēja konta numura.

Jūs saņēmāt zvanu no bankas, Valsts policijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Krāpniecības izmeklēšanas iestādes, Naudas atmazgāšanas novēršanas dienesta utt. Jo nopietnāks izklausās nosaukums, jo grūtāk cilvēkiem neuzķerties un neizpaust visu prasīto informāciju. Tiklīdz jums ir aizdomas, ka no jums prasa privāto informāciju – vienkārši nolieciet klausuli. Nekādā gadījumā nesauciet datus, kas varētu aizvest citu cilvēku pie jūsu naudas. Uzdodiet jautājumus, prasiet, ar ko tieši nodarbojas dienests, pārprasiet vēlreiz un vēlreiz nosaukumu. Un tad sazinieties ar to (ja tāds reāli eksistē) pa oficiālajos kontaktos norādītajiem tālruņiem.

Jūs esat saņēmis negaidīti labu investīciju piedāvājumu no svešinieka. Ja tas izklausās pārāk labi, lai būtu taisnība, iespējams, tās ir lamatas. Labākais risinājums šajā gadījumā – izbeigt sarunu, neiesaistoties diskusijās.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz