Krāpniekiem, kuri labi pārzina psiholoģiju, patīk uzdoties par dažādu institūciju pārstāvjiem, piemēram, Valsts ieņēmuma dienesta, bankas, tiesas vai policijas, un izmantot šo iestāžu reputāciju, lai pārspētu cilvēkus modrībā.

Ļaundari var mēģināt izkrāpt naudu, arī sūtot viltus ziņas par ātruma pārsniegšanas vai kādiem citiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Lai gan šādi krāpnieku paziņojumi var atgādināt īstus protokolus, tajos visbiežāk ir pievienota saite, uz kuras noklikšķinot iespējams samaksāt saņemto naudas sodu.

Svarīgi atcerēties, ka

oficiālā administratīvā pārkāpuma protokolā parasti ir norādīts tikai bankas konts, uz kuru nepieciešams nosūtīt norādīto naudas summu.

Dodoties atvaļinājumā, mēs vēlamies, lai tas noritētu bez aizķeršanās un mums nebūtu jārisina tādas problēmas kā, piemēram, bloķēta maksājumu karte.

Tāpēc ir saprotams, ka, saņemot ziņu no bankas par maksājumu kartes bloķēšanu, rodas vēlme pēc iespējas ātrāk darīt visu, kas tiek prasīts, lai atrisinātu šādu situāciju, proti, noklikšķināt uz ziņojumā norādītās saites un ievadīt savus personas datus ar cerību, ka karte pēc iespējas ātrāk tiks atbloķēta.

Tomēr šādos gadījumos nereti nonākam daudz nepatīkamākā situācijā – krāpnieku slazdos.

Bankas saviem klientiem neprasa izpaust internetbankas pieslēgšanās datus.

Mēģinājumi izkrāpt naudu no cilvēkiem, kuri meklē mājokli vai vēlas īrēt automašīnu, vasaras periodā notiek arvien biežāk.

Noziedznieki uzdodas par īpašniekiem, izveido fiktīvus, pievilcīga izskata sludinājumus par neesošiem īpašumiem un piedāvā tos izīrēt par vilinošu cenu. Ļaundari saviem upuriem prasa samaksāt rezervācijas maksu pēc iespējas ātrāk.

Kad nauda pārskaitīta, gluži kā akā iekrituši – vairs nav redzams ne sludinājums, ne īpašuma izīrētājs.

Lai neiekristu šādos slazdos, ir svarīgi izmantot tikai uzticamas un atpazīstamas platformas.

Krāpnieki centīsies apmānīt iedzīvotājus arī ar solījumiem loterijās laimēt lielas naudas summas un citas vērtīgas lietas. It īpaši piesolot vasaras sezonas preces, piemēram, modernu grila komplektu, naktsmītni pie jūras vai dažādus aksesuārus un preces pludmalei.

Lai saņemtu šos labumus, upuri tiek aicināti norādīt savus personas datus, kā arī maksājumu kartes datus.

Vasaras periodā finanšu krāpnieki var izmantot arī dažādus izpārdošanas piedāvājumus un fiktīvus interneta veikalus, kuros piedāvā sezonas preces ar vilinošām atlaidēm, kuras šķiet pārāk labas, lai būtu patiesība.

Šādos gadījumos jo īpaši svarīgi ir pievērst uzmanību cenai –

ja par pazīstama zīmola produktiem tiek prasītas acīmredzami zemas cenas, tam vajadzētu radīt aizdomas par krāpšanas mēģinājumu.

Modrība, piesardzība un skepse joprojām ir labākā aizsardzība pret krāpniekiem. Un, lai arī kā gribētos baudīt brīvdienas un atpūtināt prātu, es ceru, ka šīs īpašības jūs pavadīs visas vasaras garumā.

Mārcis Pelcis, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs