Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Mārtiņš Āboliņš: Vai pandēmijas dēļ cenas kritīsies?

Mārtiņš Āboliņš: Vai pandēmijas dēļ cenas kritīsies?
Foto: publicitātes
16.04.2020 06:00

"Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

Precīzas prognozes nedz par ekonomiku, nedz patēriņa cenu izmaiņām šobrīd nav iespējams izdarīt, jo tas lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik sekmīgi izdosies ierobežot vīrusa izplatību un cik ātri varēsim atgriezties pie normālas ekonomiskās aktivitātes. Uz šiem jautājumiem šobrīd atbildes mums nav. Taču ir skaidrs, ka inflācija Latvijā šogad nepārsniegs 1%, un atsevišķos mēnešos, visticamāk, būs vērojama arī deflācija.

Martā Latvijā strauji samazinājās patēriņa cenu inflācija un salīdzinājumā ar 2019. gada martu cenas kāpa vien par 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Tas ir zemākais inflācijas līmenis Latvijā pēdējo trīs gadu laikā un viens no straujākajiem gada inflācijas tempa kritumiem viena mēneša laikā kopš 2009. gada. Faktiski šis ir pirmais signāls par to, cik liels ir Covid-19 vīrusa izraisītais šoks gan Latvijas, gan pasaules ekonomikā kopumā, un neizslēdzu, ka šogad Latvijā varētu atgriezties deflācija.

Šobrīd inflāciju Latvijā visvairāk ietekmē naftas cenu kritums. Aptuvenas aplēses liek domāt, ka naftas patēriņš pasaulē ir sarucis par 10–20%, un pēc OPEC valstu, kā arī Krievijas nespējas vienoties par ieguves apjoma samazinājumu naftas cenas biržās ir samazinājušās no 50 līdz 60 ASV dolāriem par barelu līdz aptuveni 20–30 dolāriem šobrīd. Līdz ar to degvielas cenas Latvijā martā samazinājās par 7%.

Citās preču un pakalpojumu grupās lielas izmaiņas vēl nebija vērojamas, un apģērbu, kā arī apavu cenās fiksēts ierastais sezonālais cenu kāpums. Taču turpmākajos mēnešos noteikti redzēsim daudz izteiktāku deflācijas spiedienu arī citur. Spriežot pēc bezdarba pieauguma ātruma, mobilitātes, kā arī patēriņa krituma, Latvijas ekonomikas bremzēšanās ātrums šobrīd ir straujāks nekā 2009. gadā un Latvijas ekonomikai zaudējumi šobrīd varētu būt ap 20–25 miljoniem eiro dienā.

Un tas nav tikai nozaru dēļ, kuru darbība faktiski ir apturēta, piemēram, viesnīcas, aviācija un restorāni. Lielas nenoteiktības apstākļos ne pirmās nepieciešamības pirkumi tiek atlikti un augošais bezdarbs ievērojami mazinās algu spiedienu. Protams, atsevišķām preču grupām cenas noteikti augs, piemēram, dezinfekcijas līdzekļiem un sejas maskām, taču ienākumu kritums pasaulē ir liels un tā rezultātā pat pārtikas cenas pasaulē kopš gada sākuma ir samazinājušās par 5%.

Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz