Mārtiņš Āboliņš: Vai pandēmijas dēļ cenas kritīsies?
"Kurzemes Vārds"
Precīzas prognozes nedz par ekonomiku, nedz patēriņa cenu izmaiņām šobrīd nav iespējams izdarīt, jo tas lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik sekmīgi izdosies ierobežot vīrusa izplatību un cik ātri varēsim atgriezties pie normālas ekonomiskās aktivitātes. Uz šiem jautājumiem šobrīd atbildes mums nav. Taču ir skaidrs, ka inflācija Latvijā šogad nepārsniegs 1%, un atsevišķos mēnešos, visticamāk, būs vērojama arī deflācija.
Martā Latvijā strauji samazinājās patēriņa cenu inflācija un salīdzinājumā ar 2019. gada martu cenas kāpa vien par 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Tas ir zemākais inflācijas līmenis Latvijā pēdējo trīs gadu laikā un viens no straujākajiem gada inflācijas tempa kritumiem viena mēneša laikā kopš 2009. gada. Faktiski šis ir pirmais signāls par to, cik liels ir Covid-19 vīrusa izraisītais šoks gan Latvijas, gan pasaules ekonomikā kopumā, un neizslēdzu, ka šogad Latvijā varētu atgriezties deflācija.
Šobrīd inflāciju Latvijā visvairāk ietekmē naftas cenu kritums. Aptuvenas aplēses liek domāt, ka naftas patēriņš pasaulē ir sarucis par 10–20%, un pēc OPEC valstu, kā arī Krievijas nespējas vienoties par ieguves apjoma samazinājumu naftas cenas biržās ir samazinājušās no 50 līdz 60 ASV dolāriem par barelu līdz aptuveni 20–30 dolāriem šobrīd. Līdz ar to degvielas cenas Latvijā martā samazinājās par 7%.
Citās preču un pakalpojumu grupās lielas izmaiņas vēl nebija vērojamas, un apģērbu, kā arī apavu cenās fiksēts ierastais sezonālais cenu kāpums. Taču turpmākajos mēnešos noteikti redzēsim daudz izteiktāku deflācijas spiedienu arī citur. Spriežot pēc bezdarba pieauguma ātruma, mobilitātes, kā arī patēriņa krituma, Latvijas ekonomikas bremzēšanās ātrums šobrīd ir straujāks nekā 2009. gadā un Latvijas ekonomikai zaudējumi šobrīd varētu būt ap 20–25 miljoniem eiro dienā.
Un tas nav tikai nozaru dēļ, kuru darbība faktiski ir apturēta, piemēram, viesnīcas, aviācija un restorāni. Lielas nenoteiktības apstākļos ne pirmās nepieciešamības pirkumi tiek atlikti un augošais bezdarbs ievērojami mazinās algu spiedienu. Protams, atsevišķām preču grupām cenas noteikti augs, piemēram, dezinfekcijas līdzekļiem un sejas maskām, taču ienākumu kritums pasaulē ir liels un tā rezultātā pat pārtikas cenas pasaulē kopš gada sākuma ir samazinājušās par 5%.
Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists