Intervija ar Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Dienvidkurzemes iecirkņa Reaģēšanas nodaļas priekšnieku Mārtiņu Brižu.

– Kā Valsts policija Liepājā kontrolē elektroskrejriteņu vadītājus, ko dara, lai nepieļautu braukšanu divatā, reibumā un citus pārkāpumus?

– Gan Liepājā, gan visā Dienvidkurzemē mēs braukšanu ar elektroskrejriteņiem kontrolējam ikdienas režīmā, nepievēršot tiem vairāk uzmanības nekā citiem iespējamiem pārkāpumiem.

Es teiktu, ka

mūsu pilsētā ar elektroskrejriteņiem nav izteikti liela problēma, jo vairums braucēju tos lieto samērā apzinīgi.

Ik pa laikam pārbaudām skrejriteņu reģistrāciju, un secinājumi ir tādi, ka cilvēki diezgan ievēro noteikumus.

Ir gadījumi, ka sev līdzi atvestu pārvietošanās līdzekli nav reģistrējuši uz Latviju atbraukuši tūristi, jo nav zinājuši, ka tas jādara.

Ja viņi izvēlētos šeit pieejamos nomājamos elektroskrejriteņus, tad, protams, pārkāpumu nebūtu, jo tiem ir nepieciešamā reģistrācija un norādes, kā drīkst lietot.

Par pilsētas viesiem jāteic, ka viņi, tāpat kā jebkuri citi transportlīdzekļu vadītāji, ir tādi, kuri ievēro ceļu satiksmes noteikumus un vispārpieņemtu braukšanas kultūru, kā arī daļa tādu, kuri to neievēro.

Pārkāpējiem piemēro sodus, lai no kurienes viņš būtu.

– Cik bieži tiek novērots, ka elektroskrejriteņus lieto personas, kas nav sasniegušas attiecīgu vecumu, kāda ir rīcība šādos gadījumos?

– Novērots, ka elektroskrejriteņus lieto pārāk jaunas personas, bet viņu nav daudz, administratīvā lietvedība un sodi šogad piemēroti četriem nepilngadīgiem braucējiem.

Attiecībā uz viņiem lietas virzība ir citāda nekā pilngadīgajiem – nevis piemēro sodu, bet lietu nosūta administratīvajai komisijai, un tādā gadījumā neesam institūcija, kas pieņem gala lēmumu.

Nepilngadīgos braucējus kontrolējam ikdienas režīmā,

un, ja tiek fiksēti skrejriteņu lietotāji, kuri nav tik veci, lai drīkstētu lietot elektrisko skrejriteni, viņus apturam.

– Cik veiksmīgi Liepājā ceļu sadala skrejriteņi, velosipēdisti, gājēji, un kādas ir lielākās problēmas?

– Mūsu gājēju un arī veloceliņi tiek lietoti diezgan intensīvi, tajos gan iet kājām, gan brauc ar velosipēdiem un skrejriteņiem.

Zonas ir jauktas, arī nodalītas konkrētiem pārvietošanās līdzekļiem vai gājējiem, un to lietotāji ievēro sadalījumu. Tas arī ir veiksmīgs risinājums, lai cits citam netraucētu.

Problēmu var radīt tie braucēji, kuru eketroskrejriteņiem ir liela jauda.

Jaudīgie braucamlīdzekļi var attīstīt pat līdz simts kilometru stundā lielu ātrumu, bet nav novērots, ka tādu Liepājā būtu daudz.

Savukārt lietotāji, kuri ar tādiem brauc, apzinās transportlīdzekļa lietošanas bīstamību un ir uzģērbuši attiecīgu ekipējumu, lieto drošības aizsargus.

Vairāk ir pārkāpēju ar nomas skrejriteņiem, bet tiem ir ātruma ierobežojumi, kā arī reģistrējoties lietotājam veidojas juridiskās saistības, līdz ar to viņi nav izteikti traucējoši.

Jāuzsver braucēju drošība, jo viņi krīt un gūst traumas.

Jāatzīst, ka skrejritenis ir diezgan traumatisks transportlīdzeklis, –

priekšējā riteņa bloķēšanas gadījumā cilvēks uzreiz krīt uz priekšu, ar rokām un seju atsitas pret zemi. Šis apstāklis arī rada transportlīdzekļa bīstamību ceļu satiksmē.

Esmu redzējis, ka ķiveres lieto gan riteņbraucēji, gan elektrisko skrejriteņu un skrituļdēļu, kā arī monoriteņu braucēji, bet ne visi. Tikai tie, kuri vairāk apzinās riskus un pievērš uzmanību drošībai.

Tajā pašā laikā šogad sastādīti 18 administratīvā pārkāpuma protokoli par braukšanu divatā, vēl divi – par pretējo braukšanas joslu.

Divatā brauc gan pieaugušie, gan pieaugušais ar bērnu, kas ir visbīstamāk, jo īpaši tāpēc, ka priekšā stāvošam bērnam kritiena gadījumā pieaugušais uzveļas virsū.

Ja pieņemam, ka vīrieša svars ir ap 80 kilogramiem, tad bērnam šāda masa var radīt nopietnas traumas.

Diemžēl brauc arī cilvēki alkohola reibumā,

šogad ir sastādīti 19 administratīvā pārkāpuma protokolu, kad braucēji pārsnieguši pieļaujamo alkohola normu.

Četri elektrisko skrejriteņu vadītāji bijuši iesaistīti ceļu satiksmes negadījumos.

– Vai cilvēki, kuri nelieto elektriskos skrejriteņus, kļūst iecietīgāki pret braucējiem?

– Protams, ka gājējiem šie transportlīdzekļi nav patīkami, jo tiem ir gan ātrums, gan masa, arī ātruma ierobežojums – 20 kilometru stundā – ir pietiekami liels attiecībā pret gājēju pārvietošanās ātrumu.

Elektriskais skrejritenis vairs nav jauns, bet joprojām populārs pārvietošanās līdzeklis.

Lielās pilsētās tie rada nopietnu problēmu, gājēji to dēļ nejūtas droši, tā ka tur lemj par lietošanas ierobežojumiem, un to top arvien vairāk.

Tāpat redzam, ka tiek sperti soļi elektroskrejriteņu novietošanā, – veido speciālas stāvvietas, lai nemētājas pa visu pilsētu un būtu kārtība uz trotuāriem.

Uzziņai

Elektrisko skrejriteņu lietošanas pārkāpumi Liepājā no 2025. gada 1. janvāra līdz 5. oktobrim

• Par pasažiera vešanu – 18 administratīvie procesi;
• personas, kuras līdz 18 gadu vecumam pārvietojas bez tiesībām, – 4 administratīvie procesi;
• personas, kuras līdz 17 gadu vecumam nelieto ķiveri, – 2 administratīvie procesi;
• pārvietošanās pa pretējo braukšanas joslu – 2 administratīvie procesi;
• alkohola reibumā – 19 administratīvo procesu;
• iesaistīti CSNg – 4, un visos gadījumos paši arī pie CSNg bija vainīgi.

Avots: Valsts policija

Par velosipēdu vai elektroskrejriteņu vadītājiem noteikto papildu prasību pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no divām līdz četrpadsmit naudas soda vienībām. (Viena naudas soda vienība ir pieci eiro, tātad naudas sods ir 10–70 eiro.)

Avots: Ceļu satiksmes likums

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.