Ļoti daudz cilvēku iebilst, ka vajadzētu viltus ziņas vai dezinformāciju kaut kādā veidā apkarot vai cenzēt. No otras puses, paskatīsimies uz tabaku vai alkoholu. Kaut kādā mērā mēs jau gadiem esam cenzējuši šīs reklāmas. Pie kaut kādas absolūti nepatiesas informācijas par vakcīnām tieši tādā pašā veidā varētu būt izvietoti brīdinājumi, ka informācija ir meli.

Taču ir cilvēki, kas uzskata, ka vajadzētu visādiem veidiem apgrūtināt šādu informāciju izplatīt. Jāteic, ka Twitter, Youtube, Facebook ir sākta cenzēšana, neļaujot sasniegt pēc iespējas plašāku auditoriju, liedzot iespēju ar reklāmām pelnīt. Tas attiecas uz pēdējos gados novērotajiem vakcīnu noliedzējiem, ir ņemtas arī ārā atsevišķas domubiedru grupas no sociālajiem tīkliem. Tas lielākoties ir darīts ASV, bet to varētu pārņemt arī Latvijā. Valsts iestādes varētu vismaz mēģināt aicināt sociālos tīklus ņemt no tiem ārā lielākās dezinformācijas izplatītājgrupas.

Mēs zinām, ka tabaka ir kaitīga, liekam virsū brīdinājumus, tāpat pieņem likumus, ka publiski smēķēt nedrīkst. Par vakcīnām – tas ir droši, jo pierādīts, ka vakcīnas ir izskaudušas nāvējošās slimības, kas līdz mūsdienām nemaz nav atnākušas. Noliedzēji rada dezinformāciju, izplata safabricētu informāciju.

Sarežģītāk, kad sabiedrībā zināmi cilvēki, reizēm arī no Saeimas tribīnes, pauž muļķības un dezinformāciju, kas nav pamatota faktos un pētījumos. Bet to nav tik vienkārši cenzēt un ierobežot, jo vienlaikus pastāv arī vārda brīvība. Sabiedrībai ir jāizvērtē, ko šie cilvēki dara un saka. Bieži melu izplatītāji izmanto valdošos mītus, sazvērestības, kam cilvēki notic. Tam visam, tostarp globālā līmenī, ir bijuši iedīgļi.

Ja cilvēki jau tic vienai sazvērestībai, viņiem no tā rodas iedīgļi tālākiem uzskatiem. Tāpat jāņem vērā, ka Latvijā, kopš tiek veiktas Eirobarometra aptaujas, mums vienmēr bijis viens no viszemākajiem uzticēšanās līmeņiem parlamentam, valsts iestādēm. Ja jau netici tam, ko valsts vadība saka, nav nekāds pārsteigums, ja netic tam, ka pandēmija ir globāla, bet toties notic nepatiesai informācijai. Ticību dezinformācijai, sazvērestībām rada arī kaut kāda radusies nedrošība par nākotni. Ir svarīgi nevis šos cilvēkus kritizēt, nosodīt, bet ar viņiem empātiski aprunāties.

Ātru un vienkāršu risinājumu šajā jautājumā nav. Lai izglītotos medijpratībā, kritiskā domāšanā, tas ir ilgu gadu darbs. Somijā pie tā strādā vairāk nekā 20 gadus, iekļaujot medijpratību valsts attīstības programmās.

Mārtiņš Hiršs, dezinformācijas pētnieks