Nu jau pagājuši seši mēneši, kā sākta Zirņu ielas rekonstrukcija. Izskatās, ka darbi rit pēc plāna. Saprotams, ka būvniecības laikā jārēķinās ar dažādām neērtībām, bet vairāk uztrauc būvnieku nevērība pret darbu veikšanas vietu. Iela pilsētā tomēr nav tas pats, kas norobežots laukums kādā pilsētas nomalē.

Zirņu iela arvien vairāk pārtop un projekts lēnām virzās uz priekšu. Lielā daļā ielu posmu jau ieklāts asfalts. Tas viss ir jauki. Vienīgi nepatīkami, ja vietās, kur diennakts tumšajā laikā vajadzētu būt apgaismojumam, brīdinošām zīmēm un bedri norobežojošai lentei, nekā no tā nav, un tu ievelies bedrē, kura vēl vakar tur nebija. Ar šāda veida neērtībām gan negribas rēķināties. Apgaismojums attiecīgajā ielas posmā nebija aptuveni nedēļu. Tās laikā visi staigājām ar kabatas lukturīšiem, bet tik un tā vairāki paspēja nokļūt līdzīgā situācijā. Vismaz, par laimi, neviens neguva nopietnus savainojumus.

Norobežojošās lentas un citi nepieciešamie norobežojumi bedrēm, iespējams, no dažu celtnieku puses tiek uzskatīti par sīkumiem, jo tas taču ir būvlaukums. Tomēr vajadzētu atcerēties, ka šis būvlaukums atrodas pilsētā, nevis nomaļā vietā. Protams, viss tiek vērsts par labu, kad sazvanīta atbildīgā persona, bet gribētos, lai tas notiktu bez bikstīšanas.

Pēc maniem novērojumiem, lielākā daļa cilvēku saprot, ka būvdarbu laikā jārēķinās ar neērtībām un lieki sūdzības neceļ. Šeit gan jāsaka, ka tas ir arī būvnieku nopelns. Piemēram, man trīsreiz pārrāva ūdens vadu, vairākkārt saspieda kanalizācijas cauruli, un vienu vai divas reizes pārrāva interneta kabeli. Pēc tam, kad biju paziņojis par bojājumiem, tie tika novērsti tajā pašā dienā. Šāda attieksme ir patīkama un arī nerada liekas negatīvas emocijas.

Pie mana nama būvdarbi drīzumā būs pabeigti, bet cerams, ka būvnieki mācīsies no pieļautajām kļūdām un citiem ielas iedzīvotājiem, pie kuru mājām būvdarbi tikai sāksies, klāsies labāk.

Mārtiņš Pikšis,
“Zirņu ielas iedzīvotāju biedrības” loceklis