Aukstais laiks ir klāt, līdz ar ko apkure kļuvusi par pašsaprotamu nepieciešamību. Un vienalga, vai mājoklis ir ar malkas apkuri, vai centrālapkuri, svarīgi samazināt siltumenerģijas zudumus, lai vienlaikus samazinātu izmaksas. Kā to izdarīt?

Pirmkārt, ēkai ir jābūt blīvai. Tas nozīmē, ka tai nedrīkstētu būt konstruktīvu bojājumu. Piemēram, ja mājoklī ir logi vai durvis ar šķirbām vai kādi citi bojājumi, pa kuriem siltums tiek ārā, pirmais, ar ko jātiek galā, ir jānovērš šie bojājumi. Tad arī siltums saglabāsies telpās.

Protams, vispareizākais būtu nomainīt vecos logus un durvis, kurām ir šķirbas, pret jaunām. Ja to finansiāli nav uzreiz iespējams izdarīt, siltuma zudumus var mazināt, ar dažādiem paņēmieniem aizdarinot šķirbas. Ja ir vecie logi, tos līmē ar līmlentēm un tamlīdzīgi, lai telpā nepūstu vējš.

Bet tik un tā ir skaidrs, ka komforts telpā būs atšķirīgs šādu logu tuvumā un dziļāk telpās. Līdz ar to, gribi vai negribi, būs vairāk jākurina, lai cilvēks šādā telpā justos komfortabli.

Protams, ka telpas ir obligāti jāvēdina! Pēc nepieciešamības, ņemot vērā, cik cilvēku tajās uzturas, cik intensīvi telpas tiek lietotas. Vēdināšanu vislabāk veikt ar caurvēju. Nevis ilgi turēt vaļā logu un atdzesēt telpas, bet strauji apmainīt tajās gaisu. Liepājas vējā intensīvai vēdināšanai parasti pietiek ar 3 līdz 5 minūtēm, atkarībā no vēja stipruma.

Un tad būs svaigs gaiss un vismazākie siltuma zudumi. Telpās nekļūs auksti, temperatūra nosvārstīsies aptuveni 1 grāda robežās, jo uzsilušās telpu sienas, mēbeles un citas virsmas siltumu atdos telpai.

Bieži novērojams, ka daudzdzīvokļu mājās kāpņu telpu durvis arī aukstajā laikā stāv līdz galam vaļā, kāds tās nav aiztaisījis. Dzīvokļos durvis aizver, bet kāpņu telpas durvis – ne vienmēr.

Neaizvērtas kāpņu telpu durvis ir vistiešākais iemesls lielākiem maksājumiem par siltumenerģiju un siltuma zudumiem, jo dzīvokļu sienas kāpņu telpās nav siltinātas. Caur tām siltums iet ārā.

Vispareizāk būtu arī kāpņu telpās uzturēt temperatūru vismaz + 10 grādus. Jo sienas uz kāpņu telpu ir tieši tādas pašas, kā pārējās dzīvokļu sienas un, ja kāpņu telpas durvis atstātas vaļā, paskatoties ar termokameru, viss būs stipri zilā krāsā.

Domāju, ka iedzīvotājiem, lai daži neapzinīgie kāpņu telpas ārdurvis nepamestu līdz kājai vaļā, ir vērts investēt un aprīkot šīs ārdurvis ar atsperēm vai pašaizvēršanās mehānismiem. Tāpat ir vērts padomāt par durvju blīvējumu, lai siltums netiktu nelietderīgi laists ārā.

Siltums vienmēr būs gana dargs. Tāpēc jādomā, kā to izmantot efektīvāk – ne par daudz un arī ne par maz, jo mājoklī ir jābūt normālam mikroklimatam. 

Noteikti ir vērts siltināt ēku pagrabus un bēniņus! Liepājā tas jau sen pierādīts. Ap 200 mājām veikta renovācija un ne jau velti to dara. Renovācija ir tieši saistīta ar šiem jautājumiem. Māja tiek noblīvēta ar siltumizolējošiem materiāliem, kas ļauj uzturēt siltumu telpās. Protams, nedrīkst aizmirst vēdināšanu, bet siltuma zudumi renovētajās ēkās ir vismazākie un maksājumi arī mazāki.

Renovācijā un ēkas siltināšanā ieguldītais viennozīmīgi ar laiku atmaksājas rēķinos par apkuri vai malkas iegādē! Turklāt šobrīd jau nemaz nevar projektu caur ALTUM izbīdīt, ja ir aizdomas, ka maksājumi pēc remontdarbiem nebūs mazāki, kā pirms darbu veikšanas. Tas tiek rēķināts.

Visu saliekot kopā – remontu izmaksas un komunālos maksājumus, kopējie izdevumi nav lielāki. Bet kredīts taču kaut kad beidzas un tad var baudīt renovācijas augļus, jo tad izmaksas par siltumu būs stipri vien zemākas.

Šis jautājums ir aktuāls ne tikai daudzdzīvokļu mājām, bet arī privātmājām. Jebkurai ēkai! Arī sabiedriskajām ēkām.

Mārtiņš Tīdens, sertificēts energoauditors