Publiskās ēkas domātas tam, lai noteiktā laikā tajās uzturētos cilvēki atbilstošā mikroklimatā. Un, lai par to būtu pārliecība, tas ir jākontrolē. Būtībā uzmanība ir jāpievērš četriem parametriem – temperatūrai, relatīvajam mitrumam, izelpotās ogļskābās gāzes (CO2) līmenim un gaisa plūsmas ātrumam.

Gaisa plūsmas ātrumu ēkās ar mehānisko ventilāciju pietiek nomērīt un pieregulēt vienreiz, bet pārējiem parametriem nepieciešama pastāvīga uzraudzība. Tad ēkas iemītnieki būs produktīvāki, mazāk slimos un būs apmierināti ar darba vai mācību vidi.

Tā, piemēram, aprēķinot pirmsskolas izglītības iestāžu darba laiku gada griezumā, konstatējām, ka tas aizņem tikai 25% no gada kopējā laika. Tātad komforta mikroklimatam jābūt nodrošinātam tikai šajā laikā, pārējā laikā ēkām ir jādarbojas ekonomiskā režīmā.

Liepājas pieredze rāda, ka, ieviešot uzraudzības sistēmu, var panākt līdz pat 20% enerģijas patēriņa samazinājumu.

2022. gadā energopārvaldības sistēma aptver 66 pašvaldības iestāžu ēkas un pilsētas ielu apgaismojumu.

Pašvaldība plāno piedalīties atklātā konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā” programmā ar mērķi nomainīt pilsētas ielu apgaismojumu pret LED tehnoloģiju gaismekļiem.

Pilsētas apgaismojuma nomaiņai (~7000 gaismekļi) pēc provizoriskiem aprēķiniem nepieciešami apmēram divi miljoni eiro. Plānotais ietaupījums – aptuveni 300 tūkstoši eiro gadā pie elektroenerģijas cenas 200 EUR/MWh.

Elektroenerģijas cenas strauja pieauguma apstākļos iespējams realizēt gaismekļu nomaiņu arī pašvaldības iestāžu ēkās, kur darba stundu laiks gadā, salīdzinot ar ielu apgaismojumu, ir četras reizes mazāks. Kā pilotprojekts ir izvēlētas 33 Izglītības pārvaldes ēkas.

Paredzētais ietaupījums būtu ap 81 tūkstoti eiro gadā. Pēc pilotprojekta realizācijas plānots pārnest pieredzi arī uz citām pašvaldības iestāžu ēkām, kurās līdz šim nav veikta apgaismojuma nomaiņa.

Saeima ir akceptējusi grozījumus Enerģētikas likumā un Elektroenerģijas tirgus likumā, kas regulē energokopienas.

Latvijā līdz šim energokopienām nav bijis speciāla regulējuma, un šis jēdziens ir samērā jauns. Piemēram, pašvaldība varētu izveidot saules bateriju un/vai vēja ģeneratoru parku kādā nomaļā, brīvā zemes gabalā, kur iespējams izveidot pieslēgumu sadales tīklam.

Saražoto elektroenerģiju varētu sadalīt starp pašvaldības ēkām atkarībā no pieprasījuma.

Energokopienu varētu veidot arī kopā ar pašvaldības kapitālsabiedrībām, kopīgi investējot parku izveidē un saražoto enerģiju tērējot pēc nepieciešamības. Lai šādus projektus attīstītu, nepieciešami likumu grozījumus pavadošie Ministru kabineta noteikumi. Liepājas pašvaldība Ekonomikas ministriju ir aicinājusi iesaistīt MK noteikumu tapšanā.

Ar SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” valdi pārrunāts jautājums par iedzīvotāju informēšanu par pasākumiem, kas veicinātu energotaupību, un valsts atbalsta saņemšanas iespējām.

Mārtiņš Tīdens, Liepājas domes izpilddirektora vietnieks