Svarīgi ir laikus uzlikt ziemas riepas, nevis gaidīt pēdējo brīdi pirms 1. decembra, kad ir rindas un ceļa segums jau var būt slidens.

Arī laikus sagatavot mašīnu – uzlikt jaunas vējstikla slotiņas, sekot, lai lukturi ir tīri, parūpēties par logu mazgājamo šķidrumu. Pazeminoties āra temperatūrai, vasaras šķidrums sasalst. Logu aizmet ar sāli un dubļiem, neko neredz, bet nomazgāt nevar. Arī pielejot ziemas šķidrumu, neko vairs nevar palīdzēt, tad vēlams meklēt ziemas vējstikla šķidruma koncentrātu.

Autovadītāji bieži paļaujas uz mūsdienu tehnoloģijām. Brauc un domā, ka ir jauna mašīna – stabilitātes programmas un antibloķēšanās sistēmas, adaptīvā kruīza kontrole, kas pati bremzēs auto.

Ja kādreiz, uz slidena seguma bremzējot, slēdzām zemākos pārnesumos un centāmies ar motora palīdzību panākt, lai neizslīd riteņi, tad šobrīd to mums palīdz antibloķēšanās sistēma.

Taču, ja pēkšņi radīsies kāds negaidīts šķērslis uz brauktuves, kad strauji jābremzē vai tas jāapbrauc, tad tehnoloģijas var arī nepalīdzēt.

Ziemas sākumā uz asfalta no rudens vēl saglabājusies dubļu kārtiņa, zemā gaisa temperatūrā tā kļūst ļoti slidena. Tāpēc, ņemot vērā laika apstākļus, jābrauc piesardzīgi, ievērojot ātrumu, distanci, intervālu, īpaši tumsā un līkumos vai krustojumos, kur jāveic nogriešanās manevrs.

Liels pluss ir tas, ka automašīnā redzam, cik laukā ir temperatūra.

Citreiz Liepājā silts, lietus līst, bet nostāk no jūras gaiss kļūst aukstāks un varam neredzēt, ka izveidojies tā saucamais ”melnais ledus”, ko braucot nevar saskatīt. Ja rodas sajūta, ka stūre stūrējas vieglāk vai rodas izslīdēšanas pazīmes, vēlams pārliecināties par seguma stāvokli, apstājoties atļautā vietā un pašam ar kājām novērtējot segumu.

Īpaši jāuzmanās, braucot pāri tiltiem un viaduktiem, kur apakšā nav silta zeme, tur ātrāk veidojas apledojums. Tāpat arī, izbraucot no meža masīviem, var būt negaidīti sniega sanesumi. Pirms luksoforiem, ”STOP” zīmēm, kur transportlīdzekļi pilnībā apstājas, ar acīm nav pamanāms uzslidinātais ledus.

Šoferis domā, ka vienmēr var bremzēt pēdējā brīdī, taču tas jādara laikus.

Jābrauc ar drošu ātrumu, lai spētu reaģēt uz negaidītiem pārsteigumiem, taču ne pārāk lēni, lai iekļautos kopējā satiksmē, jo pats bīstamākais manevrs ir apdzīšana, ko daudzi grib veikt, ja kāds priekšā brauc pārāk lēni.

Ja kursants mācās vasaras sezonā, autoskolām Liepājas apkārtnē nav speciālu laukumu ar slīdošu segumu, kur pamēģināt, kā tas ir. Ir tikai grantētās ielas, kur ir vissliktākais segums. Vienīgais, ko var ieteikt, izmēģināt ziemas braukšanas apstākļus slēgtās trasēs ar drošības aprīkojumu. Uz ielas to nedrīkst darīt – tā ir agresīva braukšana.

Gan teorijas, gan praktiskajās mācībās autoskolā pieskaramies braukšanai ziemā. Par sānslīdes iztaisnošanu pamācām tikai teorētiski, uz kuru pusi griezt stūri, ar priekšējo piedziņu piespiest gāzi, bet ar aizmugurējo – nedaudz atlaist.

Viena no izpildāmajām figūrām ir strauja bremzēšana, tad aizbraucam uz grantēta seguma, kur kursants var izmēģināt antibloķēšanās sistēmu darbībā, lai dzīvē nebūtu pārsteigts no pedāļa vibrēšanas šīs sistēmas darbības laikā, tāpat, strauji bremzējot, jānotur taisnvirziena kustība.

Mārtiņš Zauka, autoskolas ”Autostils-L” vadītājs