Ja atkritumu šķirošanas apjoms aug, tad kāpēc nešķiroto sadzīves atkritumu apjoms sarūk tik lēni? Situācija ir visai pretrunīga, jo atsevišķās šķirošanas plūsmās progress ir redzams, taču sadzīves atkritumu konteineros puse no to satura joprojām ir šķirojama – visbiežāk BIO atkritumi, stikls un iepakojums.

Īpaši daudzdzīvokļu mājās šķirošana ir kopīgs darbs.

Ja viens šķiro rūpīgi, bet citi turpina visu mest vienā konteinerā, kopējais rezultāts būtiski nemainās.

Tāpēc svarīgi ir ne tikai zināt, kā šķirot pareizi, bet arī savstarpēji par to vienoties vismaz mājas robežās.

Izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas izmaksās šķirošanai nu piešķir pavisam citu nozīmi.

Atkritumu apsaimniekošanas maksā iedzīvotājs var mainīt tikai to, cik daudz atkritumu tiek apsaimniekoti pēc nešķiroto sadzīves atkritumu tarifa un cik tiks apsaimniekoti bez maksas vai samazinātu maksu, un var mainīt savus ikdienas paradumus, samazinot atkritumu apjomu, kas nonāk poligonā.

Iedomājies vakaru pēc vakariņām – dārzeņu mizas, kafijas biezumus, olu čaumalas. Pēc paraduma tas nozustu miskastes maisā, bet šiem atkritumiem atrodams daudz labāks liktenis.

BIO konteiners tos nodotu atsevišķai apsaimniekošanas plūsmai, kas ir par 40% lētāka nekā nešķiroto sadzīves atkritumu izvešana.

Vieglais iepakojums, stikls, kā arī tekstils tiek izvesti bez maksas, bet atsevišķi atkritumi ir nododami šķirošanas laukumos.

Viens no šķirošanas āķiem slēpjas jauktā iepakojuma konteineros, kas paredzēti tīriem un sausiem plastmasas, metāla, papīra vai kartona iepakojumiem.

Un āķis šai gadījumā attiecas uz to, ka

ne viss, kas tajā drīkst nonākt, pēc skata mēdz atgādināt šķirošanas cienīgu iepakojumu.

Veca panna liksies pārāk nopietna, zobu pastas tūbiņa – pārāk netīra, bet tetrapaka – pārāk sarežģīta. Tomēr šai konteinerā nododami arī nelieli priekšmeti, kas izgatavoti tikai no metāla (pannas, katli, atslēgas vai skrūves).

Tāpat ar to draudzējas tīra alumīnija folija.

Savukārt piena, sulas un citu dzērienu tetrapakas var šķirot kopā ar iepakojumu. Par sliktu gan nenāktu tās izskalot un arī saplacināt.

Ja zobu pastas, sejas krēma vai pārtikas produkta tūbiņā palicis neliels produkta atlikums, tā joprojām nododama iepakojumu konteinerā. Izņēmums gan ir matu krāsu iepakojums, kas pieder bīstamajiem atkritumiem.

Pudeles un burkas liek stikla konteineros, kuros vāciņus mest nevajag.

Metāla un plastmasas vāciņu vieta paliek jaukto iepakojumu konteinerā, kamēr etiķetes uz pudelēm un burkām drīkst palikt.

Uzraksts “BIO” vēl nenorāda piederību BIO konteineram. Gaužām negodīgi, jā.

Tomēr autiņbiksītes, higiēnas preces, salvetes, tualetes papīrs, mājdzīvnieku pakaiši, vienreizlietojamie trauki un daļa bioplastmasas izstrādājumu tur neiederas, jo tie piesārņo pārējo atkritumu masu.

Arī maisiņam ir nozīme – droša izvēle ir papīra maisiņš vai tāds, kas marķēts kā kompostējams mājas apstākļos.

Mārtiņš Zīverts, “Vides pakalpojumu grupas” izpilddirektors

Uzziņai

Atkritumu šķirošana 2026. gada 1. pusgadā

– Liepājā un Dienvidkurzemē bioloģiski noārdāmu atkritumu šķirošana augusi par 68%, tomēr nešķiroto atkritumu apjoms sarucis vien par 1%.

– Stikla un vieglā iepakojuma šķirošanas apjoms pieaudzis attiecīgi par 12% un 6%.

– Ar pareizu šķirošanu rēķini var sarukt līdz pat 40%.

Avots: “Vides pakalpojumu grupa”