Muzeju nakts ir labs izgudrojums. Protams, zināmā mērā tā ir
kampaņa, bet, pēc visa spriežot, cilvēkiem kampaņas patīk. Cik varu spriest pēc
Karostas cietuma, tad ļoti daudzi liepājnieki nemaz nezina, kur Karostas
cietums atrodas. Bet citi atzīst: jā, reiz tur biju Muzeju naktī.

Faktiski tas nozīmē, ka Muzeju nakts cilvēkiem, kas ikdienā
uz muzeju, arī Karostas cietumu, neiet, ir veids, kā iestaigāt jaunu taciņu. Es
arī varu godīgi teikt, ka vienīgo reizi Ebreju muzejā biju reiz Muzeju naktī. Jo
Muzeju nakts ir reize, kad kopējā noskaņa ir tāda, ka jāiet no muzeja uz muzeju.
Un cilvēks nokļūst vietās, kur viņš nekad agrāk nav bijis un varbūt pat nav
domājis iet.

Kas attiecas uz Karostas cietumu, Muzeju nakti tieši tā arī
uztveram – tā ir iespēja pulcēt liepājniekus. Kopš iesaistāmies Muzeju naktī,
apmeklētāju skaits vienmēr bijis ļoti liels. Jo pasākums notiek kampaņas
ietvaros, turklāt cilvēkiem ir iespēja aiziet un bez maksas apskatīties to, par
ko ikdienā būtu jāmaksā – jāpērk biļete.

Diemžēl līdz ar to pakalpojums, ko Muzeju naktī varam
piedāvāt (domāju, tāpat kā visos citos muzejos), būtībā ir nekvalitatīvs, jo ir
milzīgas ļaužu plūsmas, nav personiskās attieksmes, ir liela steiga un
skriešana.

Sliktā puse šajā situācijā ir tā, ka cilvēks aizgājis uz
muzeju un viņam palicis aplams priekšstats: aizgāju; paskatījos; nekā jau
nebija, izņemot milzīgi daudz cilvēku. Tajā pat laikā, atnākot parastā dienā un
nopērkot biļeti, cilvēks gūtu nesalīdzināmi lielāku baudījumu, viņam būtu
interesantāk, kā rezultātā apmeklējums būtu daudz vērtīgāks.

Bet skatoties no otras puses: ja cilvēks vienreiz ir atnācis,
tad ir cerība, ka viņš iestaigāto taciņu mīs vēlreiz, atnāks citos apstākļos.
Vai ieradīsies kopā ar draugiem vai paziņām, kad tie būs atbraukuši ciemos un
viņam gribēsies kaut ko tiem parādīt.

Lai apmeklētājiem Muzeju nakts kā pasākums nesāktu apnikt,
muzeju darbinieki katru gadu izdomā kaut ko jaunu, ar ko piesaistīt. Karostas cietums
nav jutis, ka interesentu skaits samazinātos.

Taču domāju, ka pasākuma apmeklējums ļoti lielā mērā ir
atkarīgs no laika apstākļiem. Ja laiks ir jauks, cilvēki ļoti labprāt kaut kur
dodas. Savukārt, ja uznāk slikts laiks, ļaudīm nav vēlme iziet no mājām. Bet
kopumā man šķiet, ka Muzeju naktī apmeklētāju skaits nesamazinās.

Karostas cietums šogad apvienos tūrisma sezonas atklāšanu ar
Muzeju nakti, jo esam sapratuši, ka zūd pakalpojuma kvalitāte, ja tiek uzņemts
ļoti liels cilvēku skaits īsā laikā. Mums vienkārši nav tik liela kapacitāte,
lai milzīgo apmeklētāju skaitu, kas ir vairāki tūkstoši, īsā laikā – pāris stundās
– kvalitatīvi nodarbinātu.

Tāpēc šogad vairāk liksim akcentu uz dienas pasākumiem. Šo
dienu esam nosaukuši par tūrisma sezonas atklāšanu Karostas cietumā. Līdz ar to
17.maijā būs gan bezmaksas pasākumi, piemēram, bērniem pa dienu būs leļļu
teātra izrāde. Ekskursijas un izrādes Karostas cietumā notiks visas dienas
garumā, bet par puscenu. Tas nozīmē, ka cilvēkiem, kuri patiešām vēlas atnākt un
kaut ko apskatīties, būs iespēja par simbolisku maksu pilnvērtīgi izbaudīt
pasākumus.

Protams, ka augu dienu darbosies bufete un ”vajentorgs”,
varēs skatīties filmu par Karostu. Tāpat šajā dienā notiks veloekskursija pa
Karostu, kas arī būs par puscenu. Bet vakara kulminācijā būs koncerts un  ugunsšovs.

Karostas cietums vienmēr centies iesaistīties ne tikai
Muzeju naktī, bet arī citos pilsētas pasākumos. Ik gadu cenšamies izdomāt kaut
ko jaunu, ko piedāvāt apmeklētājiem.

Pirms pāris gadiem iepazinos ar puisi, kurš Polijas pilsētā
Krakovā Eiropas kultūras mantojuma dienu ietvaros organizē vēl plašāku
pasākumu. Publikai tiek atvērtas tādas iestādes, vietas un objekti, kas ikdienā
nav pieejami.

Man šķiet, šāds pasākums varētu būt interesantāks, nekā
Muzeju nakts, jo uz muzeju jau var aiziet parastā dienā. Bet viņi atver,
piemēram, ugunsdzēsēju depo, televīzijas torni vai citas neparastas vietas, kur
ikdienā nav iespējams piekļūt.

Neņemšos spriest, vai šādu pieredzi būtu vērts pārņemt
Liepājā, taču man tas šķiet interesanti. Protams, tas prasa ļoti lielu darbu –
runāt ar iestādēm un uzņēmumiem, censties viņus pārliecināt par pasākuma
lietderību, jo viņiem jau tas neko nedod. Taču interesanti tas būtu, jo tas dod
iespēju paskatīties uz lietām no cita skatu punkta, redzēt to, kas ikdienā nav
ieraugāms.