Ir vēl viena vieta, kur liepājniekiem un tuvāko novadu ražotājiem realizēt savu produkciju, bet pircējiem baudīt vēderpriekus – Vecā ostmalā promenādes zonā atvērts jauns zivju tirdziņš, kur iegādāties kūpinātas un svaigas zivis un konservus.

Manuprāt, zivju tirdziņam izvēlēta laba vieta, un dizainera Kristapa Štobja radītais paviljons man patīk – konstrukcija spēcīga, un zini, ka jūras vējš nekur to neaizpūtīs.

Vietējā produkcija ir garšīgāka un veselīgāka, nekā veikalā nopērkamā ārzemju, tāpēc vienmēr esmu viņus atbalstījis, ikdienā iepērkoties tieši pie zemniekiem un zvejniekiem. Zinu, ka tie ir produkti bez ķīmijas. Un cenu atšķirības nav nemaz tik lielas. Šeit jāsaka, ka nereti grēko paši ražotāji, jo uzliek tādas summas, ka cilvēki nevar atļauties. Tāpēc nav ko brīnīties! Ir jāpadomā: pārdot vienu kilogramu par latu vai tomēr divus par 80 vai 70 santīmiem. Arī man pašam ir pieredze šajā lietā, jo Medzē sievasmāte aktīvi visu ko audzē un pārdod, tāpēc jāpalīdz. Pats uz turieni braucu kūpināt zivis, ko iegādājos “Kursā”. Kas var būt labāk par paša kūpinātu buti vai reņģīti!

Vēl viens ieteikums ražotājiem – nemāniet savus pircējus! Bieži esmu Pētertirgū redzējis, ka ievestie tiek izdoti par tepat audzētiem. Sevišķi pavasarī, kad nāk gatavi pirmie zaļumi. Atšķirību var ļoti labi pamanīt.

Liepājā ir rīkoti vairāki tirdziņi, kuros vietējie ražotāji var piedāvāt savu produkciju, taču ar to ir par maz. Vajadzētu vairāk, lai pierod abas puses – gan piedāvātāji, gan pircēji. Esmu novērojis, ka pagaidām neviens tam īsti nav gatavs. Organizējot “Slow Food zaļos tirdziņus”, iepazināmies ar cilvēku niķiem. Redzot, ka nevar dienā ietirgot lielas summas, sākās kurnēšana, ka neko nevar pārdot, nekas neiet un neatmaksājas neko darīt. Kā tad lai kaut kas būtu, ja neko nedarīsi!

Nauris Hauka,
Viesnīcas “Europa City Amrita” restorāna “Oskars” šefpavārs