Par atteikšanos šogad no uguņošanas – domāju, ka tas nav nekāds pārsteigums un nekas jauns. Liepājas pilsēta koleģiālā formā piekrīt un atbalsta neoficiālo Lielo pilsētu asociācijas vienošanos – kamēr ir karadarbība Ukrainā, kamēr pie mums ir ukraiņu bēgļi, uguņošanu nerīkot.

Ir pilsētas, kas to tomēr darīs, jo aizliegts jau tas nav. Liepājā neuguņoja 18. novembrī, un neuguņosim arī Jaunajā gadā. Vismaz ne tā, kā tas līdz šim gadumijā piedzīvots. Un tam iemesls ir šī koleģiālā vienošanās.

Protams, šim lēmumam ir vairāk emocionāla pieskaņa, jo daudziem Latvijā esošajiem bēgļiem Ukrainā piedzīvotais ir atstājis spēcīgas psiholoģiskas traumas.

Katrā ziņā Jaunā gada svinībās nenotiks liela mēroga uguņošana. Kovida gados un šī gada 18. novembrī mēs esam meklējuši citus vizuālus risinājumus un formātus, lai cilvēkus iepriecinātu, un ne vienmēr arī vērienīgā uguņošanā izpaužas galvenais.

Šogad, sagaidot Jauno gadu Rožu laukumā, pašā jaunā gada iestāšanās brīdī Liepājā debesis uzziedēs ļoti simboliskā apjomā. Tas tiešām būs absolūti simboliski. Tikai – lai ir jaunā gada iestāšanās mirkļa brīnums.

Runājot par privātu uguņošana, mans viedoklis ir tāds – ja to ir iespējams veikt savā piemājas teritorijā, nodrošinot absolūtu drošību visiem svētku vai ballītes dalībniekiem, to var darīt. Likums to neaizliedz.

Taču katrā ziņā es aicinu nevienu pat nedomāt par ko tamlīdzīgu publiskā teritorijā, kur ir sveši cilvēki, vai vēl mazāk to darīt vietā, kur ir publisks pasākums. Tas ir absolūti nepieņemami un ārkārtīgi bezatbildīgi. Ja to darāt savā piemājas dārzā, piemājas pļaviņā – labi, bet ne publiskās vietās. Tomēr uzskatu, ka tas ir profesionāļu ziņā atstājams process.

Tā kā Liepājā ir cilvēki, kas šeit raduši patvērumu no kara šausmām, – es tiešām aicinu līdzcilvēkus būt saprotošiem un solidāriem.

Man ir sajūta, ka šajā laikā patiesībā esam diezgan skaidri parādījuši, ka spējam solidarizēties, spējam izprast prioritātes, spējam būt iejūtīgi, spējam vienoties kaut kādās formās, kā palīdzēt tiem, kas ir nopietnā nelaimē, un šajā gadījumā arī emocionālais stāvoklis noteikti ir arguments, kāpēc aicinu aizdomāties, vai šīs pāris prieka sekundes kādam neradīs nepatīkamas sajūtas un bēdīgas atmiņas.

Varbūt šis prieka mirklis nav tā vērts, lai nodarītu kādam pāri.

Nauris Lazdāns, Kultūras pārvaldes vadītāja vietnieks