Bērni ir ļoti atšķirīgi – atšķirīgas ir gan to mācību spējas, gan attieksme pret mācībām. Vēlme piedalīties olimpiādēs ir citāda katrā vecumposmā. Jaunākajās klasēs gribētāju ir vairāk, bet vecāko klašu skolēni tomēr ir jāmudina, reizēm pat jāpierunā, jo viņiem dalība olimpiādēs vairs nešķiet tik nozīmīga.

Skolas mācību priekšmetu olimpiādes ir veids, kā sevi apliecināt un daļa skolēnu to labprāt izmanto. Taču ir arī tādi skolēni, kuri, neskatoties uz savām spējām un zināšanām, atsakās piedalīties olimpiādēs. Nereti tie ir skolēni, kuri ir ļoti noslogoti ārpus skolas – mūzikas, mākslas skolās, pulciņos. Tad viņi ir spiesti izvēlēties starp vairākām aktivitātēm un nereti olimpiādes nav prioritāte. 

Daļa skolēnu ir spējīgi daudzos priekšmetos un rodas situācija, kad vieni un tie paši skolēni startē daudzās olimpiādēs. Tas reizēm traucē sasniegt izcilus rezultātus, jo noslodze neļauj koncentrēties. Vecākajās klasēs jau skolēns pats dažkārt pasaka, ka ir izvēlējies vairāk uzmanības veltīt kādam konkrētam mācību priekšmetam.

Ir arī tādi skolēni, kuru spējas ir ļoti specifiskas. Viņš var būt ar vidējām sekmēm stundās, bet ar izcilu domāšanu, risinot olimpiāžu uzdevumus. Šos skolēnus ir jāpamana un jāmudina piedalīties.

Izglītības sistēma nav orientēta uz skolēnu salīdzināšanu. Piedalīšanās olimpiādēs ir veids, kā skolēni var sacensties savā starpā. Manuprāt, tas ir labi, jo bērnam ir nepieciešams arī šāda veida stimuls. Tā ir iespēja salīdzināt savas zināšanas ar skolēniem no citām skolām.

Matemātikas olimpiādēs ietvertās tēmas būtiski atšķiras no skolas kursā apgūstamajām tēmām. To nosaka gan tradīcijas, gan prasības saskaņot Latvijas olimpiāžu tēmas ar starptautisko olimpiāžu uzdevumu veidiem. Tādēļ vecāko klašu skolēniem, startējot olimpiādēs bez pietiekošas sagatavošanās, nav lielu izredžu sasniegt ļoti labus rezultātus. Ir papildus jāapgūst vairākas tēmas. Tas prasa gan laiku, gan papildu darbu.

Manā praksē ir bijuši tikai daži skolēni, kas paši bez mudināšanas ar interesi ir strādājuši ar olimpiāžu uzdevumiem.

Parasti skolotājs ir tas, kas mudina skolēnu strādāt papildus. Arī skolotājam, kas ikdienā strādā skolā, nav viegli atrisināt uzdevumus, kas nereti ir stipri atšķirīgi no stundās risinātajiem. Bieži arī skolotājs ir spiests pamatīgi iedziļināties, lai atrisinātu vecāko klašu olimpiāžu uzdevumus.

Ir labi, ja skola veicina darbu ar talantīgajiem skolēniem, veidojot pulciņus, fakultatīvus vai rodot iespēju finansēt papildus konsultācijas – tā tas ir arī mūsu skolā. Arī Liepājas pilsētas Izglītības pārvalde matemātikā organizē talantu skolas skolēniem un kursus skolotājiem, kuri strādā ar šiem skolēniem.

Nelima Skudrovska, J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskolas matemātikas skolotāja