Pats MI rīkus darbā izmantoju katru dienu. Man ir dažādi pienākumi, un esmu sapratis, ka MI ļoti palīdz taupīt laiku.

Tā varu vairāk pievērsties radošākiem domāšanas uzdevumiem, bet mehāniskos darbus un visu, ko iespējams automatizēt, uzticu digitālajam asistentam.

Kolēģi skolā zina, ka tā ir mana sirdslieta.

Ne tikai tehnoloģijas kopumā, bet tieši MI rīki un to izmantošana ikdienā praktisku uzdevumu veikšanai.

Skolotāja darbos MI palīdz stundu plānu veidošanā, metožu izvēlē vai to pielāgošanā, uzdevumu diferencēšanā un citur. Šie rīki dod iespēju īsākā laikā iepazīt lielu daudzumu materiālu, informācijas, veikt analīzi un apkopojumus.

Vieglāk būtu izskaidrot šos rīkus kā jaunu, bet par darba ikdienu vēl neko daudz nezinošu palīgu, kas vienmēr ir gatavs darboties, tikai nepieciešams izskaidrot uzdevuma vai problēmas būtību, sasniedzamos mērķus un iedot nepieciešamos datus darbam.

Dalība programmā būs ļoti vērtīga iespēja.

Neapšaubāmi MI rīki un jaunās tehnoloģijas var krietni atvieglot daudzu ikdienas uzdevumu izpildi.

Pastāv uzskats, ka tas varētu būt radošuma beigu sākums vai ka cilvēks pārstās domāt. Bet mana pārliecība ir tāda, ka cilvēks no tehniska izpildītāja vairāk kļūs par pārraugu un organizatoru.

Pats daudzus tipveida, mehanizētus vai atkārtotus uzdevumus uzticu kādam no MI rīkiem.

Katrā ziņā šī tēma man nav sveša. Esmu daudz mēģinājis kaut vai tikai tāpēc, lai saprastu, kā tie strādā attēlu un video ģenerēšanā. Tur ir potenciāls, un katrs pats var atrast, kā šos rīkus izmantot.

Runājot par audzēkņiem, arī viņi būs iesaistīti šajā procesā. Pilotprogrammas mērķis ir testēt metodes, lietojumu un rīku izmantošanu mācībās. Attiecīgi tas skars arī mūsu audzēkņus, jo pedagogi ar viņiem strādās.

Programma orientēta uz praktisku darīšanu, nevis tikai teoriju un spriedelēšanu par tēmu.

Pastāv stereotips, ka jaunieši tehnoloģijas ātri apgūst un viss it kā būs kārtībā. Taču no manas pieredzes skolā un no tā, ko esmu redzējis kolēģu darbā,

jaunieši ļoti ātri adaptē tehnoloģijas tad, kad paši vēlas to darīt.

Viņi ātri apgūst sociālos tīklus un citus rīkus, kas vairāk saistīti ar prieku, izklaidi un laika pavadīšanu, ne vienmēr ar produktīvu uzdevumu veikšanu.

Protams, katrs gadījums ir individuāls, un es negribu vispārināt. Tomēr ne vienmēr ir tā, ka jaunieši ātri atrod īsto tehnoloģisko rīku konkrēta uzdevuma izpildei.

Viņi labi zina to, kas viņus interesē un kas patīk, bet šajā gadījumā es MI rīkus uztveru primāri kā tehnoloģiju, kas palīdz risināt darba vai mācību uzdevumus. Un tas ne vienmēr ir viens un tas pats.

Tādēļ šajā brīdī svarīgs kļūst arī izglītojošais faktors.

Par MI reizēm tiek radīts pārāk vienkāršots priekšstats –

ka tas nozīmē tikai tekstu ģenerēšanu cilvēka vietā un līdz ar to cilvēkam pašam vairs nav jādomā. Tas gan tā īsti nav.

Tieši tāpēc ir svarīgi parādīt arī otru pusi – kā MI rīkus var izmantot lietderīgi, nevis kā aizvietotāju domāšanai, bet kā palīgu konkrētu uzdevumu veikšanā.

Ļoti svarīga kļūst kritiskā domāšana. Cilvēkam ir jāspēj izvērtēt, vai rezultāts, ko piedāvā MI rīks, tiešām ir tas, kas vajadzīgs, vai tas ir adekvāts, precīzs un lietojams.

Domāt vajag joprojām, un, iespējams, pat vairāk nekā agrāk. Cilvēkam jāsaprot mērķis, jāuzdod pareizie jautājumi un jāizvērtē rezultāts.

Nils Kuncītis, LMMDV pedagogs, karjeras konsultants