Droši vien ik gadu aprīlis valsts un pašvaldību amatpersonām pakutina nervus. Jo reizē ar ienākumu un mantības publiskošanu nāk gan žurnālistu jautājumi, jā, dažkārt pamostas arī kāds skauģis.

“Vai tā deklarāciju būšana nav jaukšanās privātā dzīvē?” esmu saņēmusi šādu jautājumu. Reizēm bijušas arī netiešas norādes par nepieklājīgu lūrēšanu cita makā. Bet tad jāatceras, kāpēc tad vispār šāda publiska ienākumu deklarēšana pastāv. Tā ļauj pārliecināties, kā izmantota nodokļu maksātāju nauda amatpersonu algām. Bez tam, tā ļauj – nu, vismaz daļēji – pārliecināties, vai amatpersonām nav uzradušies neizprotami ienākumi vai tēriņi, kas varētu likt aizdomāties par korupciju. Ir vēl kāds aspekts – attieksme pret naudu arī interesanti raksturo cilvēkus. No šāda skatpunkta vēlētājiem var rasties jauns priekšstats par politiķiem. Piemēram, ja politiķis ir nemitīgos parādos, nespēj tikt galā ar savu personīgo bilanci, tad varbūt viņam nevar arī uzticēt nodokļu maksātāju naudu?

Kāda būtu atbilde uz jautājumu – kā izmantota nodokļu maksātāju nauda Liepājas domes deputātu algām? Pirmkārt, nepārprotami, 2009.gada deklarācijas rāda ievērojamu lejupslīdi, lai gan domes priekšsēdētājam atlīdzība sarukusi par 13 procentiem, kamēr viņa vietniekiem – vairāk nekā par 30 procentiem. Šī atšķirība man nav izprotama. Un tomēr jau var runāt par (citam šķitīs – simbolisku, citam – vērā ņemamu) vismaz kaut kādu solidaritāti ar sabiedrību, lai gan vieniem algas samazinājums ir liels, bet jostu savilkšana ir nosacīta, kamēr citiem – katastrofāla. Vēl aizvien par netaisnību uzskatu, ka dažās specialitātēs pašvaldības darbinieki spiesti doties garos bezalgas atvaļinājumos vai strādāt par nepilnu algu, kamēr domes vadībai, protams, šādas situācijas nav. (Bet es arī nedomāju, ka domes vadībai būtu jāstrādā par minimālo algu.) Krīzes situācijā sabiedrības solidaritātei, uzticībai vai neuzticībai līderiem ir vēl lielāka nozīme nekā parasti.

Savukārt deputātu deklarācijās redzams, ka arī viņu algas ir sarukušas, un šonedēļ domnieki plāno balsot par jaunievedumiem – beidzot deputāti nesaņems algu par neapmeklētām sēdēm. Tātad, lai arī diskutējamas, tomēr – krīzes nestas piespiedu pārmaiņas virzienā uz godīgumu.

Turpretī aizvien ir nepieņemami, ka likums pieļauj saņemt algu par vienlaikus vairākiem pildītiem amatiem. Likums pat uzdod amatpersonām vienlaikus ieņemt vairākus amatus. Domes priekšsēdētājs (tāpat vietnieki) saņem arī deputāta algu, lai gan domes sēdēs nav iespējams sēdēt uz diviem krēsliem, pacelt vienu roku kā priekšsēdētājam un otru – kā deputātam. Turklāt domes sēdes notiek darba laikā. Var šaubīties arī par to, kā atšķirt domes priekšsēdētāja darba laiku no Speciālās ekonomiskās zonas valdes priekšsēdētāja darba laika. Var šaubīties, vai tiešām ir adekvāti par četru stundu darbu Liepājas SEZ valdē vienu vai divas reizes mēnesī SEZ valdes loceklim saņemt aptuveni 500 latus mēnesī.

Nora Driķe,
Laikraksta “Kurzemes Vārds” žurnāliste